PR: Lauksaimniekiem gaidāmas lielas pārmaiņas

Līdz šim bijis straujas augšupejas, pat eiforijas laiks, kas dotajā mirklī tikpat strauji beidzies. Bet ir prognozes, ka sektors attīstīsies „ar jaunu elpu.”Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis komentē: „Gads izvērties atšķirīgs dažādiem saimniekiem. Tie, kas ļāvušies eiforijai (piem, augstās piena cenas) un attiecīgi uzsākuši pārlieku optimistisku attīstību, šobrīd saskaras ar grūtībām. Taču lauksaimnieki, kas jau pirms pāris gadiem ieklausījās ekspertu prognozēs, ka labā situācija tirgū var nebūt ilgstoša, un padomam, lai plāno savu darbību pēc situācijas, kā bija pirms pāris gadiem, ir ieguvēji.” „Lauksaimnieki ir vieni no kārtīgākajiem maksātājiem. Sadarbība ar šo sektoru ir laba –  tradicionāls sektors, līdz ar to diezgan prognozējams un stabils. Šobrīd aktuāls ir jautājums, kas notiks ar saimniecībām, kas par efektivitāti nedomā. ES pieredze liecina, ka viens no risinājumiem mazām un mazāk efektīvām saimniecībām ir darbības sašaurināšana un specializācija,” skaidro Hipotēku bankas Aizdevumu departamenta vadītāja vietnieks Aldis Gribusts.Zemkopības ministrijas ES un Valsts atbalsta departamenta vadītājs Aivis Reinholds saka, ka „ministrija atbalsta lauksaimniecību dažādos veidos – ilgtermiņa ES investīcijas, subsīdijas, platības maksājumi, atbalsts nelauksaimnieciskai darbībai utml. Pieredze liecina, ka Latvijā kopumā zemnieki šo atbalstu izmanto pilnā apmērā, vienīgi Latgalē apjomi ir mazāki nekā iespējas. Pateicoties šim valsts atbalstam, saņemtie maksājumi palīdz zemniekiem nodrošināt vienmērīgāku naudas plūsmu.”SIA „Stoller” lauksaimniecības tehnikas departamenta vadītāja Anda Baltiņa viedoklis ir tāds, ka „Eiropā lauksamniecība ir attīstījusies lēni un plānoti, bet Latvijā - ārkārtīgi strauji. Tā kā esam sākuši no nulles, tad Latvijas zemniekam nav bijis laika iepirkt visu nepieciešamo lēnām, pārdomāti, tiekot galā arī ar izmaksām un saistībām, bet drīzāk lavīnveidīgi, ķerot visu, kas vajadzīgs un nu kļuvis pieejams.”A. Reinholds, runājot par nākotnes prognozi, paredz, ka „nākamgad nav gaidāmi nekādi satricinājumi. Valsts atbalsts paliek plānotā apjomā, līdzvērtīgi iepriekšējiem gadiem. Rēķinoties ar tirgus tendencēm – gan produkcijas, gan izejvielu cenām – un rūpīgi plānojot savu darbību, paredzama veiksmīga attīstība. Svarīgi, lai saimnieki investīcijas veiktu pārdomāti – nevis maksimālā apjomā, bet tieši tik, cik nepieciešams plānotai izaugsmei. Nākamgad lielākais izaicinājums lauksaimniecības sektoram būs starpvalstu konkurences saasināšanās.”Zemnieku saimniecības „Mežacīruļi” vadītājs Juris Cīrulis uzskata, ka, neskatoties uz apjukumu, ko radījis tirgus stāvoklis, prognoze ir optimistiska: „Jāmainās līdzi laikiem. Mūsu pašu saimniekiem jāspēj izmantot biogāzes iespējas, neatdodot tās lielajiem investoriem. Latvijā perspektīva ir gaļas lopkopība.”A. Gribusts komentē: „Graudu tirgus ir globāls un to skar visas pasaules svārstības, savukārt, gaļas un piena tirgus ir krietni šaurāks. Lai veiksmīgi attīstītos, jānotiek ražošanas konsolidācijai.” „Kooperācija zemnieku vidū ir risinājums mazajām saimniecībām, kas vienas pašas nevar sasniegt tādu efektivitātes līmeni kā lielās saimniecības,” papildina M.Cimermanis.Finālā Hipolīzinga valdes priekšsēdētājs Viesturs Gurtlavs secina, ka „nepieciešams attīstīt veidus, kā zemnieki apmainās ar zināšanām, lai nepieļautu nevajadzīgas kļūdas un izvēles attīstībai.”Hipotēku banka ir vienīgā valstij piederošā banka Baltijā. Hipotēku bankas koncernā darbojas meitas uzņēmumi: HipoNIA, Hipolīzings, Hipo Fondi un Risku investīciju sabiedrība.Papildu informācija: Baiba ĀbelnieceHipotēku bankas Sabiedrisko attiecību speciāliste Tel. 2 9117172; 6 7774244