Viņš atzina, ka VK kā otrā pensiju līmeņa līdzekļu pārvaldītāja atjaunošana nebūtu mērķtiecīga un lietderīga, jo prasītu papildu finanšu resursus.
Tā vietā cilvēkiem būtu jādod iespēja ieguldīt otrā pensiju līmeņa līdzekļus tikai Latvijas valsts parāda vērtspapīros, tādējādi nodrošinot samērā augstu ienesīgumu. Pēc Repšes teiktā, ja arī pašlaik pensiju līdzekļu pārvaldītāji piedāvā līdzekļu ieguldīšanu valsts parāda vērtspapīros, tad šāda iespēja nav tikusi pietiekami reklamēta, turklāt tā bijusi sarežģīti īstenojama.
Minētajos konservatīvajos plānos ieguldītie līdzekļi Latvijas valsts parāda vērtspapīros atgrieztos valsts budžetā, kā arī plānu pārvaldīšanas izmaksas būtu viszemākās. Līdz ar to, emitējot valsts parāda vērtspapīrus, valdība varētu nodrošināt papildu līdzekļu piesaistīšanu, kurus varētu izmantot budžeta deficīta segšanai un aizdevumu izsniegšanai pašvaldībām. Tāpat tiktu uzturēts vērtspapīru tirgus un investoriem būtu pieejami tādi vērstpapīru tirgus instrumenti kā valsts obligācijas un parādzīmes, norādīja Finanšu ministrija.
Saeimā patlaban atrodas likumprojekts, kas paredz piesaistīt VK valsts fondēto jeb otrā pensiju līmeņa līdzekļu pārvaldīšanai.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kas izmaiņas likumā izstrādājusi, atgādina, ka 2001.gadā, kad sāka darboties valsts fondēto pensiju shēma, līdzekļu pārvaldīšanas funkcija bija nodota VK un no 2003.gada 1.janvāra ar šo līdzekļu pārvaldīšanu drīkstēja nodarboties arī privātie līdzekļu pārvaldītāji.
Komisija uzsvērusi, ka VK darbība otrā pensiju līmeņa līdzekļu pārvaldīšanā radīja divas galvenās problēmas - VK kā valsts iestāde konkurences apstākļos turpināja nodarboties ar funkcijām, kuras pilnā mērā nodrošināja privātie līdzekļu pārvaldītāji, kā arī tā bija priviliģētākā situācijā nekā pārējie tirgus dalībnieki jaunu klientu piesaistē.
Lai šo problēmu atrisinātu, valdība 2005.gadā nolēma VK ieguldījumu plāna portfeli nodot privātajiem līdzekļu pārvaldītājiem, un 2007.gada 1.novembrī VK izbeidza savu darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā un tās ieguldījumu plāns tika slēgts.
VK ieguldījumu plāna ienesīgums laikā, pirms tika pieņemts lēmums par tās darbības kā līdzekļu pārvaldītāja izbeigšanu, bija samērā augsts un pat pārsniedza vidējo svērto ienesīgumu konservatīvajiem plāniem (2004.gadā - 4,45%, 2005.gadā - 4,27%), norāda likumprojekta izstrādātāji. Turklāt VK ieguldījumu plāna atskaitījumi par plāna pārvaldi bija viszemākie (2006.gadā VK ieguldījumu plānam - 0,75%, citiem konservatīvajiem plāniem - no 1,15% līdz 1,46%).
Ņemot vērā šos apstākļus, Saeimas komisija ierosina izskatīt jautājumu par valstiskā līdzekļu pārvaldītāja - VK - darbības kā fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja atjaunošanu.
Likumprojekta autori uzskata, ka šādas izmaiņas pozitīvi ietekmēs tos valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekus, kuri vēlas, lai līdzekļus pārvaldītu valsts finanšu institūcija.
Pagājušā gada beigās valsts fondēto pensiju līdzekļus pārvaldīja deviņas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, piedāvājot 25 ieguldījumu plānus, tostarp deviņus konservatīvos ieguldījumu plānus, četrus sabalansētos un 12 aktīvos ieguldījumu plānus.