Viņaprāt, kompānijai ir nepieciešami starptautiski investori.
Atbildot uz jautājumu, vai airBaltic būtu jāpārdod, Šlesers atbild: "Biržā, vēl kaut kā… Jāpiemeklē labākais risinājums."
Politiķis atzīst, ka pašam, diemžēl, nav iespēju nopirkt airBaltic.
"Lai investētu šajā biznesā, jābūt stratēģiskajam investoram, kurš nāk no aviācijas sektora. Ar naudu te nepietiks. Ja mēs ar jums aiziesim uz banku un aizņemsimies, mēs nespēsim veiksmīgi konkurēt, jo konkurence ir starptautiska. airBaltic ir nepieciešami starptautiski investori," saka Šlesers.
Atbildot uz jautājumu, vai Šlesers pats nestāv aiz Bertolta Flika, politiķis atzīmē, ka Fliks par sadarbības partneri ir izvēlējies Latvijas Krājbanku. "Viņi ir visu to finansējuši. Jā, viņš ir ieķīlājis savas daļas, ir problemātiski, bet es viņa priekšā varu noņemt cepuri. Laikā, kad valdība atteicās iegādāties SAS piederošās airBaltic daļas, viņš bija gana traks, uzņēmās atbildību kā menedžeris un izpirka. Par to man ir liels gandarījums, jo, ja SAS būtu palicis, tas darītu visu, lai airBaltic neattīstītos kā konkurents," situāciju raksturo Šlesers.
Par pašreizējo satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS) Šlesers saka: "Viņš jau neko nedara pret, viņš vienkārši nedara."
Viņaprāt, Augulis no aviācijas tā arī neko nav sapratis. "Kāds viņš bija ministrs pirms tam? Labklājības? Nu tad tādā līmenī viņš arī palika. Ja man šodien kāds teiktu - izlasi trīs grāmatas, un būsi ķirurgs, pat aklās zarnas izgriešana pacientam beigtos letāli. Es esmu aviācijas tēmā braucis iekšā daudzu gadu garumā. Tie, kuri saka, ka Šlesers pārspīlē ar apjomiem, nav sapratuši, ka mēs jau sen apkalpojam tranzīta pasažierus. Vietējais tirgus ir samazināts lūdz minimumam. Nesen lidoju no Nicas. Latvijā palika tikai kādi pieci cilvēki. Pārējie aizlidoja kaut kur tālāk, bet tas ir bizness, tas rada darba vietas," raksturo Šlesers.
Kā ziņots, valdība vēlas saņemt piesaistītā finanšu konsultanta IBS Prudentia ieteikumus par aviosabiedrības airBaltic akcionāru līguma izmaiņām, lai palielinātu valsts ietekmi kompānijā, kā arī par pamatkapitāla palielināšanu.
Satiksmes ministrs Augulis iepriekš teicis, ka kopā ar IBS Prudentia ir jāizvērtē akcionāru līgums un uzņēmuma statūti, lai nodrošinātu, ka valstij kompānijā ir vairākums. Patlaban valstij vairākums ir pēc akciju skaita, bet ne pēc akcionāru līguma nosacījumiem.
Ministrs iepriekš arī apstiprināja, ka, līdzīgi kā visās Eiropas aviokompānijās, kurās pagājušajā gadā ieguldīti papildu līdzekļi, arī airBaltic tas ir vajadzīgs, kaut vai tādēļ, lai nomainītu floti un nodrošinātu attīstību.
Konkrētas summas viņš neminēja un neatbildēja uz vairākkārt uzdoto jautājumu, vai redz iespēju valstij piedalīties pamatkapitāla palielināšanā, norādot, ka ar konkrētiem risinājumiem nāks klajā IBS Prudentia.
airBaltic prezidents Fliks iepriekš teicis, ka airBaltic pamatkapitāla palielināšana nepieciešama turpmākai lidsabiedrības attīstībai, tostarp gaisa kuģu flotes modernizācijai, kas varētu izmaksāt aptuveni 100 miljonus latu.
Jūlijā airBaltic akcionāru sapulcē abi akcionāri - valsts un Baltijas aviācijas sistēmas - vienojās sākt sarunas par akcionāru līguma pārskatīšanu.