Otrajā ceturksnī kopumā mazumtirdzniecības apgrozījums gan ir nedaudz kritis (-0.2%), jo aprīlī bija vērojams pārdošanas apjomu samazinājums (korekcija pēc ļoti spēcīgajiem pirmajiem gada mēnešiem). Tātad, salīdzinot ar šī gada pirmo ceturksni, šoreiz mazumtirdzniecība neveicināja ekonomikas izaugsmi.
"Mazumtirdzniecības attīstība (jo īpaši nepārtikas preču pārdošana) seko iedzīvotāju noskaņojumam – jūnija sākumā patērētāju finanšu situācijas pašnovērtējums un kopējās ekonomiskās situācijas novērtējums turpmākajam gadam nozīmīgi uzlabojās. Jūlija sākumā tas atkal nedaudz krita, bet vēl arvien bija labāks nekā aprīlī-maijā.," vērtē L. Strašuna.
Viņa norāda, ka tomēr iedzīvotāju oficiālo ienākumu statistika ir mazliet pretrunīga. "No vienas puses, izskatās, ka mazumtirdzniecība aug straujāk nekā iedzīvotāju darba samaksa (vismaz tā bija 1.ceturksnī), No otras puses, mājsaimniecību noguldījumi pēc pieauguma maijā jūnijā bija stabili – tātad šķiet, ka iedzīvotāji netērē savus uzkrājumus. Tātad, vai nu darbaspēka tirgus 2.ceturksnī ir uzlabojies straujāk, nekā gaidīts (nodarbinātības un algu dati par 2.ceturksni vēl nav publicēti), vai arī iedzīvotāji tērē „aploksnēs” saņemto naudu."
Swedbank ekonomiste pēc tirgotāju sacītā secina, ka PVN samazinājums jūlijā īpaši neveicināja iedzīvotāju tēriņus. "Gaidāms, ka gada otrajā pusē mazumtirdzniecības apgrozījums pieaugs lēnāk nekā pirmajā. Ja iedzīvotāji tiešām tērē vairāk, nekā nopelna, tas rada bažas par tikpat strauju mazumtirdzniecības izaugsmi arī turpmāk."