Tas nozīmē, ka arī uzņēmumiem peļņas gūšanas iespējas neizskatās pārāk rožainas, kas ir likumsakarīgs faktors tam, lai akciju cenas pasaules biržās turpinātu kritumu. Tas savukārt paver iespējas pelnīt uz akciju cenas samazināšanās rēķina, atverot tā dēvētās ''īsās pozīcijas'' jeb, moderni formulējot, ''šortojot''.
Saistībā ar šo pelnīšanas veidu, jāņem vērā pagājušās nedēļas pavērsieni naftas tirgū. Teksasas gaišās jēlnaftas WTI cena maija piegādēm tika definēta kā negatīva cena, proti, tie, kuru rīcībā bija šīs naftas markas kontrakti, bija gatavi no tiem atbrīvoties, piemaksājot pat vairāk nekā 30 ASV dolāru ( 28 eiro) par barelu. Tas varētu veicināt izpārdošanu arī akciju tirgos. Bankas Luminor investīciju stratēģis Vitālijs Siļvestrovs skaidro, ka norises naftas tirgū veicina cenu kritumu galvenokārt enerģētikas sektora uzņēmumiem, nevis akciju tirgum vai biržas indeksiem kopumā, jo enerģētikas sektora īpatsvars akciju indeksos pēdējos gados ir būtiski sarucis un tagad ir tikai ap 4% no visa tirgus apjoma.
Runājot par kopējo virzību biržā, Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins teic, ka ir jāatdala labi uzņēmumi ar stabilu finansiālo stāvokli un valstis ar nelielu parāda slogu un atbildīgu pieeju budžeta tēriņiem no uzņēmumiem ar vāju maksātspēju un valstīm, kas arī līdz šīm nespēja sabalansēt savu budžetu.
Pēc eksperta teiktā, pozitīvi vērtējamajiem aizņēmējiem parāda vērtspapīru cenas varētu augt un aizņēmumu procenti – kristies, jo investoriem būs jānovirza savs kapitāls bezriska vai zema riska vērtspapīros.
Savukārt aizņēmējiem ar augstu risku varētu nākties rēķināties ar vērtspapīru cenu kritumu un aizņēmuma procentu pieaugumu. ''Runājot par akciju tirgu, te situācija ir līdzīga. Tomēr, neskatoties uz to, ka akciju tirgus ir piedzīvojies ārkārtīgi strauju kritumu, tas varētu krist vēl vairāk. Līdz martam akciju tirgus bija gaidījis stabilu un optimistisku nākotnes izaugsmi, bet tagad ir saskāries ar lielāko krīzi kopš Lielās depresijas 1930. gadā. Uzņēmumu peļņa vairāk vai mazāk kritīsies neatkarīgi no nozares, kuru šis uzņēmums pārstāv, un tas būs redzams arī akciju cenās,''vērtē Goluzins.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 27. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!