Sliktākajā gadījumā tas varētu notikt nākamnedēļ, jo svarīgi, lai iestādei jau no nākamā gada sākuma būtu vadītājs, sacīja Vilks.
Lai gan iespējamie kandidāti publiskoti netiek, Vilks apstiprināja, ka atsevišķi līdz šim publiski izskanējuši cilvēki šim amatam netikšot virzīti, tostarp līdzšinējais FKTK vadītājas vietnieks Jānis Brazovskis, kurš šo amatu nevēloties ieņemt.
"Neviens no FKTK darbiniekiem šo amatu nevēlas, tāpēc iestādei būs jauns vadītājs," atzina ministrs.
FKTK vadītāja amatam netikšot virzīts arī Latvijas Garantiju aģentūras valdes priekšsēdētājs Klāvs Vasks, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, kā arī centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Uldis Rutkaste, apstiprināja ministrs.
Vasks esot "savā vietā", Āboliņš - "svarīgs darbinieks, kuru nevar zaudēt", savukārt Rutkaste "ir ekonomists, bet FKTK vadītājam jābūt ar cita veida skatījumu", rezumēja Vilks, atturoties gan plašāk komentēt līdz šim publiski izskanējušos pretendentus.
Kā ziņots, Latvijas Banka uzrunājusi vairākus cilvēkus, kuri varētu tikt virzīti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja amatam, tomēr cilvēki uz to "neraujas, ir piesardzīgi", Latvijas Televīzijas rīta raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Jau ziņots, ka līdzšinējā FKTK vadītāja Irēna Krūmane no amata nolēma atkāpties saistībā ar Krājbankas krīzi. Kā decembra sākumā informēja Krūmane, viņa pieņēmusi lēmumu atkāpties, jo uzskata, ka radītā spriedze ap viņas atrašanos šajā amatā kavē FKTK pilnvērtīgu darbu.
Krūmane FKTK priekšsēdētājas amatā bija kopš 2008.gada 28.aprīļa.
Saskaņā ar likumu FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā ieceļ Saeima uz sešiem gadiem pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma. Pārējos padomes locekļus pēc viņu kandidatūru saskaņošanas ar Latvijas Bankas prezidentu un finanšu ministru amatā ieceļ un no amata atbrīvo priekšsēdētājs.