Lai gan vairāk nekā 10% vērtais zelta cenas kāpums dažu mēnešu laikā var šķist visai iespaidīgs, pašreizējā dzeltenā metāla cena ir gandrīz par 40% mazāka nekā savā vēsturiski augstākajā brīdī 2011. gada septembrī. Toreiz ieguldītāju interesi par šo investīciju metālu izraisīja dažādas nepatikšanas, kas pār investīciju pasauli bija savilkušās saistībā ar ASV un eirozonas finansiālo ilgtspēju. Arī tagad sarežģījumu netrūkst, tomēr, vai zelta sadārdzināšanās izvērtīsies tendencē, viennozīmīgi grūti apgalvot.
Globālā nauda
SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš skaidro, ka zelts ir universāla, globāla "nauda". Krīzes situācijās uz zeltu paļaujas arī centrālās bankas, veidojot savas rezerves. SEB speciālists uzskata, ka šobrīd zelta tirgum labvēlīgi riska faktori ir notikumi Ziemeļkorejā un Sīrijā, kā arī ASV un Krievijas attiecības un Francijas prezidenta vēlēšanas, turklāt arī process, kas saistīts ar Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības. Komentējot cenas, Lāriņš vērš uzmanību, ka darījumos ar zeltu iesaistās arvien vairāk investoru un nozīmīga loma ir arī darījumiem ar zelta cenai piesaistītiem tirgus instrumentiem, piemēram, biržā tirgotajiem fondiem (Exchange traded funds jeb ETF) vai zelta ieguves kompāniju akcijām. Lāriņš zina teikt, ka nereti tieši ETF atvērto pozīciju summa, respektīvi, tas, vai tirgus "spēlē" uz cenas krišanu vai kāpšanu, ir tā, kas ietekmē cenu uzvedību.
11. aprīļa dati liecina, ka tirgus dalībnieki četras nedēļas pēc kārtas palielinājuši uz zelta pirkšanu orientēto pozīciju apjomu. Ja finanšu tirgus dalībnieki masveidā pērk kādu finanšu aktīvu, šajā spēlē iesaistās aizvien vairāk dalībnieku, tas savukārt vēl vairāk paātrina cenu kāpumu, līdzīgi kā tas pēdējos gados noticis ar akcijām.
Spļaut pret vēju
CBL Asset Management investīciju direktors Zigurds Vaikulis izsaka viedokli, ka spriedze Tuvajos Austrumos un situācija Āzijā kopumā palīdzējusi noturēt tos ieguvumus, kas bija saistīti ar cenas pieaugumu gada sākumā. "Pamazām uzlabojušās zelta cenas izaugsmes izredzes. Zelta cenas lejupslīdes tendence, kas ilga kopš 2012. gada, ir, ja ne beigusies, tad nopietni iepauzējusi. Grafiskās analīzes eksperti zīmē zelta cenas nākamo spekulatīvo mērķi ap 1350 dolāriem par Trojas unci. Tomēr no vidēja un ilgtermiņa investīciju viedokļa spēle uz zelta cenas pieaugumu pielīdzināma spļaušanai pret vēju – nav īpaši perspektīva," spriež Vaikulis.
Savu viedokli viņš pamato ar ekonomiskās situācijas pārmaiņām pasaulē. Viņaprāt, globālais makroekonomiskais klimats un valdošās tendences akciju un procenta likmju tirgos nav labvēlīgas zeltam kā vidēja termiņa investīciju objektam. "Abas lielās ekonomikas abpus Atlantijas okeānam turpina atrasties paātrinājuma stadijā. Uzņēmēju un patērētāju noskaņojums atrodas tādos augstumos, ka izaugsme ASV un eirozonā, visticamāk, pārspēs pašreizējās prognozes. Šāda perspektīva investorus noskaņo par labu riska aktīviem, radot milzīgu konkurenci zeltam kā investīcijai. Turklāt, kas zeltam ir vēl svarīgāk, – makroekonomiskās tendences mudina centrālās bankas ASV un arī Eiropā kļūt monetāri mazāk "vaļīgām" attiecībā uz naudas masas palielināšanu ekonomikā. Interesanti, ka šādā situācijā arī augošā inflācija, kas vēsturiski tiek uzskatīta par labvēlīgu zelta cenai, tagad strādā pret to, jo kalpo kā papildu motivācija ierobežot monetāros stimulus," skaidro CBL finanšu eksperts.
Eksperti vēl norāda, ka inflācijas palielināšanās uzskatāma par faktoru, kas mazina ģeopolitisko spriedzi. Respektīvi, inflācijas pastāvēšana saistīta ar globālo pieprasījumu un ekonomisko augšupeju, kas ir grūti savienojama ar vispārēju politiskās situācijas pasliktināšanos un draudu pieaugumu pasaulē. Mūsdienu pasaulē inflācijas esamība tiek uzskatīta par zīmi, ka tautsaimniecības attīstība notiek pareizajā virzienā. Tas savukārt nozīmē ekonomisko stabilitāti, kas nav labvēlīga tam, lai strauji palielinātos interese par dzeltenā metāla pirkšanu.
"Ņemot vērā to, ka zelts tiek pirkts, lai aizsargātos no nelabvēlīgiem ģeopolitiskiem notikumiem, pozitīvs situācijas atrisinājums izraisīs iepriekš pirktā zelta pārdošanu, tas savukārt pazeminās tā cenu. Jāņem vērā, ka inflācija veicina dolāra procentu likmju kāpumu, kas savukārt var bremzēt zelta vērtības pieaugumu, jo dolārs ar pozitīvu procentu likmi var būt pievilcīgāks nekā zelts bez procentiem ar uzturēšanas izmaksām," situāciju finanšu tirgū komentē Lāriņš.
Respektīvi, iegādājoties dolāros izteiktus finanšu instrumentus, piemēram, ASV valdības parāda vērtspapīrus ar zināmiem ienesīguma procentiem, investors var sagaidīt lielāku atdevi nekā no zelta, kurš pats par sevi nekādu ienesīgumu nerada un tautsaimniecības augšupejas brīžos piedzīvo tirgus vērtības kritumu. Ja ASV ekonomikas veselība uzlabosies, uzlabosies arī dolāra pozīcijas, un nereti, augot dolāra cenai, pazeminās zelta vērtība, skaidro Lāriņš.
Nafta un konflikti
Labvēlīgi apstākļi zelta pirkšanai, iespējams, rastos brīdī, kad pasaules naftas tirgū būtu novērojams ilgstošs un cenas ziņā būtisks kāpums. Tas veicinātu inflāciju, kas rietumvalstīm lielā mērā būtu saistīta ar importa enerģētisko resursu sadārdzināšanos. Tomēr, kamēr inflāciju veido ar vietējām aktivitātēm saistīti faktori, zelts nav pārāk pieprasīts. Tiesa, apgalvot, ka zelta cenas pieaugums izpaliks, arī nevar.
Kompānijas Coface Latvia direktors Arnis Blūmfelds norāda, ka dažādu konfliktu risks laikā no 2007. līdz 2015. gadam pasaulē divkāršojies un terorisma draudu kāpums liecina, ka šie riski iegūst aizvien globālāku mērogu un dažādas valstis aizvien mazāk var justies pilnībā pasargātas no minētajiem draudiem. Biznesa vidē šādi apstākļi negatīvi ietekmē konfidences rādītājus, mājsaimniecību tēriņus, kā arī ārvalstu investoru aktivitāti. Tas savukārt veicina to, lai kāzas un zelta zobi kļūtu dārgāki.