Ārvalstu tūristi aktīvāk jāvilina arī uz Latvijas reģioniem

Laiku pa laikam sociālajos tīklos Rīga tiek minēta starp skaistākajām pilsētām un tūristu galamērķiem, Kolkas raga pludmale tiek saukta par vienu no eksotiskākajām. Kāds ir jūsu tops – ko rādītu viesiem? 

Kā pirmo vienmēr minu jūgendstilu, lai gan vēl līdz galam nenovērtējam šo milzīgo kultūrvēsturisko mantojumu. Visu cieņu Rīgas vecpilsētai, bet starp Hanzas savienības pilsētām Eiropā var ieraudzīt kaut ko līdzīgu. Savukārt Alberta, Antonijas, Dzirnavu, Elizabetes iela – ik pa laikam internetā var ieraudzīt sajūsmināto tūristu ieliktās fotogrāfijas. Manā Top sarakstā noteikti ir smilšainā Latvijas pludmale ar priežu zonu. Pasaulē nav daudz pagājušā gadsimta 20.–30. gadu klasisko kūrortu, kam raksturīga zema koka apbūve jūras krastā, kā tas ir mūsu garajās pilsētās – Jūrmalā, Saulkrastos. Eiropietim vārds "kūrorts" asociējas ar Barselonu, Rimini, Itālijas piekrasti, kur shēma ir līdzīga – daudzstāvu viesnīcu rinda, vairākjoslu ceļš, maza, šaura, bieži vien akmeņaina pludmale un viļņi.

Mūsu muzeji kļūst aizvien interesantāki. Ar dinamisku un interaktīvu ekspozīciju Rīgas Motormuzejs ir ļoti pacēlis latiņu, caur mašīnu attīstību stāstot valsts vēsturi.

Bet diemžēl mēs ilgu laiku esam diezgan vienveidīgi sevi pozicionējuši, tāpēc izveidojusies situācija, ka 75% ārvalstu tūristu nakšņo Rīgā.

Lai cik mēs intensīvi strādātu ar reģioniem, pagaidām tās lietas neveicas. 

Situācijai ir attaisnojums, jo vēsturiski Via Baltija tiek pozicionēts kā vienots maršruts. Bet igauņi Tartu ielikuši lielas investīcijas, lai pilsētu padarītu par ievērības cienīgu tūristu galamērķi. Lietuvā vēsturiski dominē trīs tūrisma centri – Viļņa, Kauņa, Klaipēda. Latvijā ārpus Rīgas patlaban vēl nav tik spēcīga galamērķa. Domāju, ka Liepāja tam ir ļoti tuvu. Arī Cēsis un Sigulda, ko tūrismā redzam kā vienotu mērķi, piesaka sevi aizvien pārliecinošāk. 

Ir teiciens: ja valstī nav redzēts tirgus, kapi un tualetes, nav pilnīga priekšstata.

Ar vienu no šīm pozīcijām – tualetēm – mums joprojām ir problēmas. Taču saistībā ar tūristu nodevu no 2021. gada ir cerība – ja reiz iekasēsim eventuāli tos trīs miljonus gadā, tad vismaz daļa šīs naudas varētu aiziet elementāriem infrastruktūras jautājumiem. Mums jau oponē, ka tualetes ir ierīkotas, bet jautājums – kur? Tās ir stratēģiski aplamas vietas, jo nav tūristu plūsmas ceļā. Pavisam vienkārši – tur, kur apstājas tūristu autobusi, jābūt tualetei, atkritumu konteineriem, gājēju pārejai. Bet tagad, ja kruīza kuģis piestāj tuvāk Vanšu tiltam, tūristu priekšā ir sešu joslu ceļš, intensīva satiksme, tilta kāpņu remonts. Ko darīt? Skriet pāri! 

Ar tūrismu saistītajās nozarēs ir nodarbināti ap 9% Latvijas iedzīvotāju. Tūrisma nozare dod mazliet virs 4% iekšzemes kopprodukta, un tajā pašā laikā mēs nenovērtējam to, cik varētu iegūt klāt. Var jau diskutēt, ka jāattīsta augstās tehnoloģijas, bet, kamēr pie tā tiekam, mums šobrīd jāattīsta elementārs pakalpojumu eksports, ar kuru varētu pelnīt vairāk.

Vai Rīgā un Latvijā pietiek viesnīcu? 

Kopumā ir saprātīgs balanss starp pieprasījumu un piedāvājumu. Protams, jūlijs, augusts un vēl atsevišķi datumi rada saspringumu, bet tā ir visur pasaulē. Pirms pāris gadiem, strādājot ar Amerikas, Tuvo Austrumu un Āzijas klientiem, viens no viņu pirmajiem jautājumiem bija: kādas pieczvaigžņu viesnīcas ir Latvijā? Pēc pazīstamiem zīmoliem patērētājs novērtē, ka te ir starptautisks, tātad drošs serviss, kas Latviju kā galamērķi padara nopietnāku. Daudz sāpīgāka tēma ir darījumu tūrisms. Tas ir vienīgais veids, kā aizpildīt esošo naktsmītņu bāzi ziemas mēnešos. Kā februārī dabūt viesnīcām 60–70% noslogojumu? No maija līdz septembrim – nav problēmu. Faktiski šajā laikā tūrisma nozare varētu pārdot vēl vairāk, bet tā būtu arī lielāka slodze. 

Tūristu grupu segmentā esam Baltijas valstu kontekstā, bieži vien arī iekļaujot Helsinkus, kas ir izdevīgs iebraukšanas vai izbraukšanas punkts Eiropā. Tallinā pieprasījums pēc naktsmītnēm ir daudzkārt lielāks nekā piedāvājums, tas atspoguļojas arī cenā. Tas uzņēmējiem Latvijā liek domāt – kā ilgāk organizēt uzturēšanos Latvijā, Rīgā, lai tūristi te paliktu nevis divas naktis, bet trīs.

Visu laiku jāseko līdzi, kas notiek citur, ko dara kaimiņi, jo tas ļoti ietekmē tūristu kustību.