Eksperts: Latvijā liela īres tirgus daļa atrodas pelēkajā sektorā

Banku pārstāvji apgalvo, ka iedzīvotājiem ar vidusmēra ienākumiem ir vērts interesēties par mājokļa iegādei paredzētā hipotekārā kredīta pieejamību. Piekrītat?

Jā. Te gan jāteic, ka šobrīd atšķirībā no ekonomikas augšupejas laika pirms 2008.– 2009. gada finanšu krīzes cilvēki ļoti racionāli apsver to, kāds mājoklis viņiem ir reāli nepieciešams, kādu mājokli viņi var atļauties finansiālā aspektā, un izvērtē to, kādi ir hipotekārā kredīta nosacījumi. Taču Latvijas iedzīvotāji sāk arī aizvien labāk saprast to, ka, ņemot vērā augstās mājokļu īres cenas un nesakārtotību, kas valda īres tirgū, daudz izdevīgāk ir maksāt hipotekāro kredītu par savu dzīvokli nekā īrēt svešu dzīvokli.

Pēdējā laikā vērojams, ka pat gados relatīvi jauni cilvēki, ja vien viņiem vecāki, vecvecāki vai citi radinieki spēj finansiāli palīdzēt ar dzīvokļa iegādi, labprātāk iegādājas mājokli, nekā dzīvokli īrē. Īrēšanu par labāko variantu uzskata tikai pavisam jauni cilvēki, kuri nesen beiguši vidusskolu un studē, jo šie jaunieši savā vecumā ap 20 gadiem labprāt kopā ar draugiem īrē mājokli, piemēram, augstskolas vai kādu iecienītu pasākumu norises vietas tuvumā.

Pieminējāt augstās īres cenas un nesakārtotību īres tirgū. Cenas nosaka pieprasījums un piedāvājums tirgū, bet kas valstiskā mērogā būtu jādara, lai sakārtotu īres tirgu?

Diemžēl Latvijā ļoti smaga un nopietna problēma ir tā, ka liela īres tirgus daļa atrodas ekonomikas pelēkajā sektorā.

Iemesls ir sarežģītie nodokļu maksāšanas nosacījumi?

Tā bija senāk, bet patlaban Valsts ieņēmumu dienests ir noteicis atvieglotu nodokļu aprēķināšanas formu tiem cilvēkiem, kuri izīrē savu dzīvokli, piemēram, tikmēr, kamēr paši strādā ārzemēs, vai arī, teiksim, izīrē sev piederošu, no vecvecākiem mantotu dzīvokli. Daudzi dzīvokļu izīrētāji izvēlas palikt pelēkajā sektorā un ar īrnieku vienojas par dzīvokļa izīrēšanu bez oficiāliem dokumentiem ne jau tāpēc, ka būtu sarežģīti nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas nosacījumi, bet gan tāpēc, ka, ejot oficiālo ceļu, izīrētājs kļūst ļoti neaizsargāts pret negodīgu īrnieku rīcību. Ja īrnieks nemaksā īres maksu, izīrētājs šādu oficiālo īrnieku no dzīvokļa var izlikt tikai ar tiesas spriedumu, taču īres strīdu tiesas procesi mēdz ilgt gadiem. Ja izīrētājs nav gājis oficiālo ceļu, bet bez dokumentiem vienojies ar īrnieku par dzīvokļa izīrēšanu, tad nemaksātāju no dzīvokļa var izlikt daudz ātrāk un vienkāršāk.

Te gan es gribu piebilst, ka tad, ja abas puses – izīrētājs un īrnieks – gribēs bez konfliktiem vienoties, tad vienosies arī tajos gadījumos, kad tiek kavēta īres maksa. Un ir, protams, arī tādi izīrētāji, kuri izvirza neadekvātas prasības īrniekiem, neplānoti paaugstina īres maksu un tamlīdzīgi, taču ir jāatzīst arī tas, ka ir īrnieki – ļaunprātīgi īres maksas nemaksātāji, kuri īres maksu varētu samaksāt bez grūtībām, bet vienkārši nemaksā. Turklāt, ja izīrētāja un īrnieka – ļaunprātīgā nemaksātāja – konflikts kļūst publisks un tiek parādīts kādā televīzijas raidījumā, sabiedriskā doma parasti vēršas pret izīrētāju, kurš, lūk, izliekot uz ielas neaizsargātu īrnieku. Tas, ka īrnieks nemaksā īri nevis finansiālu grūtību, bet gan ļaunprātības dēļ, televīzijas raidījumos parasti netiek parādīts.

Mēs, nekustamo īpašumu nozares pārstāvji, esam piedalījušies jauna Īres likuma sagatavošanā, un mūsu iecere ir motivēt izīrētājus mājokļus izīrēt legāli un panākt to, lai izīrētājiem nebūtu jāraizējas, ka ilgās tiesvedības dēļ gadiem nevarēs no dzīvokļa izlikt īrniekus – ļaunprātīgos nemaksātājus. Ja īres strīdi tiesā tiktu izskatīti ātri un tiesas lēmums būtu gatavs jau trīs mēnešu laikā, tad pelēkajā sektorā paliktu ievērojami mazāka īres tirgus daļa. Daudzi cilvēki nemaz nevēlas uzņemties nodokļu nemaksāšanas risku, ko rada dzīvokļa neoficiāla izīrēšana, taču ilgās tiesvedības uz to pamudina.

Kādēļ līdz šim vēl nav atbilstoša normatīvā regulējuma?

Latvijā vēsturisku apstākļu dēļ viena īrnieku daļa ir denacionalizēto namu īrnieki, kas šajos dzīvokļos dzīvo 40, 50, 60 un pat 70 gadus, un ierasts, ka ar jēdzienu "izīrētājs" saprot tikai denacionalizētā nama īpašnieku, bet ar jēdzienu «īrnieki» – tikai denacionalizētā nama dzīvokļu iemītniekus. Taču situācija ir mainījusies, un patlaban ikviens cilvēks dzīves gaitā var kļūt vienā brīdī par izīrētāju, bet citā brīdī – par īrnieku. Piemēram, nereti cilvēki īrē dzīvokli tajā periodā, kad vienu mājokli pārdevuši, bet nākamais mājoklis vēl ir pirkšanas procesā, vai arī izīrē savu senāko vēl nepārdoto dzīvokli tajā periodā, kad paši ir pārvākušies uz jauno, jau nopirkto mājokli Turklāt mēdz būt pat tā, ka cilvēks vienlaikus ir viena dzīvokļa izīrētājs, bet cita dzīvokļa īrnieks, piemēram, izīrē vienā pilsētā esošu dzīvokli, bet pats īrē mājokli citā pilsētā tuvāk darbam, vai arī izīrē savu dzīvokli, jo tas, mainoties privātajiem apstākļiem, kļuvis par lielu vai par mazu, un tajā pašā laikā pats īrē aktuālajai dzīves situācijai atbilstošu dzīvokli. Situācijas mūsdienās mēdz būt ļoti dažādas un tā būs arī turpmāk.