Mēs dzīvojam laikā, kad īstenojas visneticamākie scenāriji. Intervija ar Robertu Zīli

Aktualitāte patlaban ir Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), respektīvi, Brexit.  Pirms gada, kad arī Strasbūrā notika Eiropas Parlamenta (EP) decembra plenārsesija, EP deputāti no Latvijas uzsvēra, ka ir pāragri runāt par to, kā Brexit ietekmēs mūsu valsts ekonomiku, konkrēti tos uzņēmumus, kuri eksportē produkciju uz Lielbritāniju, un kādas Brexit sekas izjutīs tur dzīvojošā latviskā diaspora. Gads pagājis, atkal par Brexit tiek runāts decembrī Strasbūrā, bet skaidrības joprojām nav?

Jā, tā ir – laiks iet, bet skaidrības joprojām nav. Saistībā ar to, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja šā gada 10. decembrī atcēla 11. decembrī paredzēto britu parlamenta balsojumu par Brexit vienošanos, jāteic – tas nenozīmē, ka Brexit process vispār nenotiktu. Godīgi sakot, es nedomāju, ka 11. decembrī paredzētā balsojuma atlikšana bija pats pareizākais solis, bet Terēza Meja ir šādu ceļu izvēlējusies, un tad jau redzēsim, kādas ilgtermiņa sekas būs šādai politiskajai stratēģijai. Jāteic, ka britu kolēģi bija pārsteigti par minētā balsojuma atlikšanu. Turklāt finanšu sektors arī jūtīgi reaģē uz neskaidro situāciju, kas saistīta ar Brexit radīto nestabilitāti. No Lielbritānijas finanšu sektora un arī no citām jomām darbavietas var aizplūst prom uz citām valstīm, un tas var notikt tieši neziņas dēļ. 

Patlaban nav vienprātības par to, kādi būtu labākie scenāriji, taču ir vienprātība par to, ka neziņa ir slikta. 

Es nekādā ziņā nevēlos pamācīt britu premjerministri par to, ko viņai vajadzētu darīt, jo nenoliedzami Terēza Meja atrodas politiski ļoti sarežģītos apstākļos, taču nevar arī noliegt, ka pašreizējā situācija nav pozitīva. ES Tiesas 10. decembra lēmums, ka Lielbritānijai ir tiesības vienpersoniski atsaukt paredzēto izstāšanos no ES, respektīvi, ka pietiek ar britu premjerministres vēstuli un Brexit process apstājas, rada papildu politisko spiedienu tieši uz premjerministri Meju. Taču es nedomāju, ka jebkādas valsts valdības vadība pie tāda Brexit referenduma rezultāta, kāds nu tas Apvienotajā Karalistē bija, patīk šis rezultāts vai ne, tomēr ignorētu savas nācijas gribu, kas tika pausta demokrātiskā veidā – referendumā, un rīkotos pretēji referendumā izteiktajai tautas vēlmei. 

Tātad Brexit referendums jārespektē jebkurā gadījumā?

Jā, tieši tā. Es uzskatu, ka pat šajā ļoti sarežģītajā situācijā nevajadzētu nonākt līdz tam, ka britu premjerministre Meja uzraksta vēstuli ES dalībvalstīm, ka atsauc Brexit tikai tāpēc, ka nav panākta Lielbritānijas un ES vienošanās par Brexit procesa nosacījumiem. 

Kāds Brexit procesa rezultāts, jūsuprāt, būtu visizdevīgākais variants Latvijai?

Es gribētu, lai Lielbritānija ne ekonomiski, ne politiski, ne mentāli, ne arī kā citādi neaizvirzītos tālu prom no ES. No vienas puses, mans viedoklis ir, ka Latvijai visizdevīgākais variants būtu, ja Lielbritānija vispār paliktu ES dalībvalsts arī turpmāk, bet, no otras puses, es apzinos, ka Latvijai ļoti svarīgi ir tas, lai Eiropā tiktu cienīti demokrātijas principi un tiktu respektēts tas, ka briti paši ir nobalsojuši par Brexit, tātad par Lielbritānijas un ES šķiršanos. Kā jau minēju, mēs nedrīkstam aizmirst, ka Brexit referenduma rezultāts ir Lielbritānijas sabiedrības demokrātiski paustais nākotnes plāns, un saskaņā ar šo referendumu, kā arī atbilstoši demokrātijas principiem Lielbritānijai ir neapstrīdamas tiesības aiziet no ES. Te gan arī jāteic, ka, neraugoties uz to, ka šķiršanās procedūra lēmumos par ES ir reglamentēta, pašreizējā situācija parāda, ka realitātē šī procedūra darbojas slikti.  

Runājot tieši par Latvijas un Lielbritānijas sadarbību, jāņem vērā, ka mūsu valsts tautsaimniecības mērogi kopumā nav lieli, bet Lielbritānija Latvijai ir būtiska sadarbības partnere. It īpaši jāuzsver tas, ka Latvijai ir svarīga sadarbība ar Apvienoto Karalisti izglītības, kā arī zinātniskās pētniecības jomā. Svarīga sadarbība ar britiem ir arī Latvijas jaunuzņēmumu jeb start-up segmentam un finanšu tehnoloģiju nozarei kopumā. 

Vēl viens aspekts, kas jāpiemin, ir saistīts ar drošību – briti ir teikuši, ka ir gatavi arī turpmāk pildīt dotos solījumus drošības garantēšanas jomā un arī konkrēti tos solījumus, kas attiecas uz Baltiju, un mēs Baltijas valstīs britu solījumiem ticam. 

Taču situācija ir jāvērtē reāli un jāapzinās – ja attiecības starp ES un Lielbritāniju šķiršanās procesa gaitā radikāli pasliktināsies, tad nenoliedzami britu iedzīvotāju nostāja var būt šāda – kādēļ gan britu karavīriem jāriskē ar savu dzīvību to valstu labā, kuras pret Lielbritāniju politiskā aspektā īpaši labi neizturas? 

Mums ir jāapzinās, ka Lielbritānija ir vienīgā valsts Eiropā, kas mums – gan Latvijai, gan abām pārējām Baltijas valstīm – var dot nopietnas drošības garantijas. 

Vēl militārajā jomā Eiropā nopietna spēlētāja ir Francija, taču Francijai ir arī savas īpatnības, un te jāatceras, piemēram, Mistral kuģu gadījums (2014. gadā Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja Franciju pārskatīt līgumu ar Krieviju par Mistral desanta kuģa būvi – red.). 

Jūsuprāt, vai pastāv variants, ka Lielbritānija izstājas no ES bez jebkāda līguma, vispār bez jebkādas vienošanas, tā padarot visai komplicētu Latvijas eksportu uz šo valsti un arī padarot sarežģītu dzīvi Latvijas studentiem un zinātniekiem, kā arī visai latviskajai diasporai Lielbritānijā?

Manuprāt, nē, bet ne jau aiz respekta tieši pret Latvijas interesēm. Es uzskatu, ka uz šo jautājumu jāraugās plašāk, apzinoties, ka ir arī citas ES dalībvalstis, kurām ir ļoti svarīgi, lai ekonomiskās, politiskās, kā arī sociālpolitiskās attiecības ar Lielbritāniju būtu juridiski sakārtotas. Te jāpiemin, piemēram, Vācija, kuras autorūpniecība, arī lidmašīnu detaļu ražošana ir ļoti cieši saistīta ar Apvienoto Karalisti. Ja pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES parādītos sarežģītas muitas procedūras starp ES un Lielbritāniju, tad tas apgrūtinātu biznesu daudzām ES dalībvalstu tautsaimniecības nozarēm, kas nodarbina milzīgu skaitu darbinieku. Tas nozīmē, ka ļoti būtiski ciestu daudzi ES valstu iedzīvotāji, rastos gan psiholoģiska, gan sociāla spriedze, un to, protams, neviens saprātīgi domājošs cilvēks nevēlas pieļaut.

Vai tādu variantu, ka Lielbritānijā tiek rīkots referendums par iespēju palikt ES, uzskatāt par reālu?

Manuprāt, referenduma rīkošana par Lielbritānijas palikšanu ES nav uzskatāma par reālu iespēju. Taču mēs labi zinām, cik pārsteidzoši pēdējā laikā mēdz attīstīties politiskie notikumi daudzās, dažādās valstīs, un redzam, ka notiek nevis tas, ko prognozē politiķi, politologi, sociologi un citi eksperti, bet gan tieši pretējais. Šķiet, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite bija tā politiķe, kura teica – šodien notikt var jebkas, respektīvi, patlaban politikā nevar izslēgt nevienu, pat visneticamāko notikumu attīstības scenāriju. Arī Lielbritānijas un ES šķiršanās procesā iespējami ļoti daudzi, dažādi varianti.