Saražotās produkcijas galvenais eksporta tirgus ir Igaunija

Valmiermuižas alus darītavai šis ir īpašs gads?

Jā, Valmiermuižas alus darītavai šis gads ir īpaši nozīmīgs, jo mēs svinam savu pirmo apaļo jubileju – aprit desmit gadu, kopš alus baudītājiem vērtēšanai tika nodots mūsu pirmais radītais alus, Valmiermuižas gaišais, un attiecīgi arī desmit gadu, kopš mēs brūvējam alu pārdošanai. Visu šo laiku arī esam palikuši uzticīgi savam sākotnējam principam, ka alus latviešiem ir svētku dzēriens, un, ja toreiz mūsu mērķis bija atdot alum nacionālā svētku dzēriena statusu, tad tagad mēs aizvien biežāk redzam, ka latvieši lepojas ar savu nacionālo dzērienu alu un tas tiek pasniegts arī ļoti smalkos pasākumos. Tāds īpašs prieks man bija redzēt, ka Latvijas Nacionālās operas sezonas noslēguma pasākumā viesi un mākslinieki ārvalstu vīnu vietā tika cienāti ar Valmiermuižas alu. Tas liecina, ka ieguldītais darbs nav bijis velts.

Vēl šajos gados esam sapratuši, ka mazā alus darītava, kas brūvē kvalitatīvu alu, var būt arī pelnoša saimniecība, ilgtspējīgs bizness.

Ja runājam par finanšu aspektiem, tad Valmiermuižas alus jau piecus gadus strādā ar peļņu, un savā desmitgadē mēs pirmoreiz atļāvāmies izmaksāt nelielas dividendes, tā visi līdzekļi tiek ieguldīti attīstībā. Peļņas daļa ir nedaudz zem 4% no ieņēmumiem, kas ir pieņemami, lai gan visu mūsu ieceru īstenošanai tā būtu vēlama 7–8% robežās.

Kalns, kurā bija jāuzkāpj, īstenojot šo biznesu, ir izrādījies divreiz stāvāks, nekā es biju iedomājies sākotnēji, taču gandarījums par padarīto lielā mērā kompensē visas grūtības. Mēs redzam Latvijas iedzīvotāju aizvien pieaugošu interesi par tā dēvēto craft jeb amata alu un redzam, ka interese par Latvijā brūvēto amata alu pieaug arī ārvalstīs. Valmiermuižas alus darītava jau piecus gadus arī eksportē alu, īpaši tā iet pie sirds ziemeļu kaimiņiem igauņiem, Igaunija ir mūsu galvenais eksporta tirgus. Panākumi Igaunijā mūs arī iedrošināja piedāvāt savu alu citos tirgos apkārt Baltijas jūrai. Nelielos apjomos mūsu alus ir pieejams Somijā, Zviedrijā, Dānijā, arī Lietuvā, un mums ir tāds sapnis, ka Valmiermuižas alus parādīsies arī Vācijā un Polijā. Tad varēs teikt, ka mēs esam visos tirgos apkārt Baltijas jūrai. Vēl viens mūsu eksporta tirgus, pat lielāks par Lietuvu, ir Īrija, galvenokārt pateicoties latviešu kopienai šajā valstī. Viņi teica, ka mums tur ir noteikti jābūt, un pat paši atrada importētāju. Nesen, kad Īrijā notika Eiropas latviešu kultūras dienas, to pasākumos tika servēts arī mūsu alus.

Kopējie eksporta apjomi šobrīd ir ap 5% no mūsu alus, bet mērķis ir sasniegt 10%. Pagājušajā gadā Valmiermuižas alus darītava sasniedza savu iecerēto maksimālo alus darīšanas jaudu – 2,3 miljonus litru alus gadā. Valmiermuižā palielināt brūvētā alus apjomu neplānojam, tamdēļ arī eksports ir vērsts nevis uz apjoma palielināšanu, bet gan uz Latvijas alus kultūras prezentēšanu, aicinot cilvēkus braukt ciemos uz Latviju. No savas pieredzes redzam, ka pēc tam, kad mūsu alus, uz kura etiķetes ir rakstīts "crafted in Latvia" (darīts Latvijā), parādās kādā valstī, jūtami pieaug Valmiermuižas alus darītavas apmeklētāju no šīs valsts skaits. Par Latvijā darītā alus pieaugošo popularitāti liecina arī Rīgas alus kvartāla attīstība, kuram mēs šā gada februārī atzīmējām pirmo gadskārtu. Alus kvartālā šobrīd jau tiek piedāvāts vairāk par diviem simtiem Latvijas alus garšu, un turpina pieaugt tā popularitāte ārvalstu viesu vidū – daudziem ir vēlēšanās iziet ārpus Vecrīgas, nobaudīt ko autentisku, latvisku.

Kopumā, ja atskatās uz iepriekšējiem desmit gadiem, tad tie ir vairojuši pārliecību, ka latviešiem ir visas iespējas lepoties ar savu nacionālo dzērienu alu. To novērtē arī ārvalstu viesi, kuri apmeklē Latviju, mēs to redzam pēc Valmmiermuižas alus darītavu apmeklējošo ārvalstu viesu ģeogrāfijas. Ja sākotnēji pie mums brauca pamatā viesi no Latvijas kaimiņvalstīm, tad tagad regulāri brauc tūristi no Japānas, arī no Ķīnas un Dienvidkorejas. Man ir tāds sapnis, ka, līdzīgi kā katram īstam vīna cienītājam ir jāaizbrauc uz Franciju, uz Bordo, kādreiz pienāks diena, kad katrs īsts alus cienītājs vēlēsies atbraukt uz amata alus darīšanas lielvalsti Latviju.

Vēl viens apliecinājums tam, ka ejam pa pareizo ceļu, man ir tas, ka Latvijā alus darītavu skaits, rēķinot uz miljonu iedzīvotāju, jau ir pārsniedzis alus darītavu skaitu ASV pēc šī rādītāja, bet tieši ASV pirms četrdesmit gadiem sākās amata alus kultūra, un ASV vienmēr tiek minētas kā piemērs, runājot par amata alus kultūras un mazo alus darītavu straujo attīstību. Mēs desmit gados esam apsteiguši ASV. Pirms desmit gadiem, kad sāka darboties Valmiermuižas alus darītava, Latvijā bija 16 alus darītavu, bet šobrīd to jau ir vairāk par 60. Gribētos cerēt, ka vēl pēc desmit gadiem alus garšu daudzveidīgums lielveikalos būs tāds pats kā vīna garšu daudzveidīgums. Ja paraugās plašāk, tad alus pasaule ir tikpat daudzveidīga kā vīna pasaule, vienīgi lielās alus darītavas, gadu desmitiem liekot uzsvaru nevis uz garšu daudzveidību, bet gan kvantitāti, ir novedušas pie nepareiziem priekšstatiem par alu. Var teikt, ka mazās alus darītavas tagad atjauno alus baudīšanas kultūru līdzīgi vīnam. 

Kā jūs pats definējat, kas ir amata alus?

Vispirms ir maza alus darītava, kas brūvē mazāk par pieciem miljoniem litru gadā. Mazā alus darītava nespēj brūvēt lielā apjomā, lai konkurētu ar cenu, tādēļ uzsvaru liek uz garšu un jaunu garšu radīšanu. Amata alus darītavas atklāti norāda tā brūvēšanas vietu un visas sastāvdaļas. Latvijas gadījumā norādīts ražotājs Latvijā, nevis, piemēram, Eiropas Savienībā, vai izplatītājs, lai gan likums atļauj arī tādas norādes. Attiecībā uz alu likums arī atļauj nenorādīt visas sastāvdaļas, jānorāda ir tikai miežu iesals, jo tas ir alergēns. Tāpat pie mums par alu oficiāli var saukt jebkuru raudzētu dzērienu, kura sastāvā ir miežu iesals, tādēļ par alu nereti tiek uzdoti dzērieni, ar kuriem to ražotājiem diezin vai vajadzētu lepoties. Ja godīgi, tad es īsti nesaprotu, kā tas vispār ir iespējams – mums ir nacionālais dzēriens alus, bet tajā pašā laikā alus definīcija ir atklāti savdabīga un netiek prasīts, lai uz alus etiķetes tiktu sniegta pilnvērtīga informācija par sastāvdaļām un brūvēšanas vietu.

Vēl viena svarīgā lieta, manuprāt, ir, ka amata darītava, kas šo alu brūvē, nepieder kādai no lielajām korporācijām. Tai ir jābūt neatkarīgai savos lēmumos un jāpieder tiem cilvēkiem, kas vai nu paši ir iesaistīti ražošanā, vai arī ir ieinteresēti alus darītavas ilgtermiņa attīstīšanā. 

Arī jūsu sortimentā netrūkst daudzveidības. Tas ir apzināts solis?

Valmiermuižas alus darītava sākotnēji bija apņēmusies piedāvāt visaugstākās kvalitātes Lager stila alu, kas ir Latvijā pats izplatītākais alus stils. Mūsu klasiskās garšas, protams, ir Valmiermuižas gaišais un tumšais alus, taču pēdējos trīs gados, redzot, ka alus baudītāji kļūst aizvien prasīgāki un izsmalcinātāki, mēs arī attīstījām īpašu tradicionālu Lager stila alus izlasi, ko nosaucām par Seno iesalu alus izlasi, esam radījuši arī Tumšo alu Dūmalu – tā ir atsauce uz to, ka sendienās iesalus kūpināja melnajās pirtīs, kas arī ir latviešu alus darīšanas tradīcija. Pirms diviem gadiem ieviesām arī Klona alu – tas ir visklasiskākais veids, kā muižas laikos garšoja Pilzenes stila alus. Unikālais šajā gadījumā ir tas, ka alus darīšanai tiek izmantots iesals, kas tiek gatavots uz klona grīdas, maisīts ar rokām kā sendienās. 

Visbeidzot pagājušajā gadā mēs pēc trīs gadus ilgas slīpēšanas ieviesām arī Baltijas porteri, kur izmantojam grauzdētu iesalu. Baltijas porteris vispār ir nepelnīti piemirsta mūsu alus kultūras sastāvdaļa. Šī alus stila ziedu laiki bija XIX gadsimta beigas un XX gadsimta sākums. Tolaik Baltijas porteri bieži pasniedza kopā ar desertu, kafijas vietā, un Rīgā bija īpašas porternīcas. Uzskatām, ka šis leģendārais alus stils ir jāatgriež dzīvē. Baltijas porteris šobrīd tiek brūvēts daudzās pasaules valstīs, bet mēs varam teikt, ka, lūk, šeit ir oriģināls – brūvēts Latvijā. Manuprāt, te ir milzīgs eksporta potenciāls, jo tas ir tiešām leģendārs alus stils, atšķirīgs no angļu portera.