Viņš ir jau ceturtais rajona iedzīvotājs, kam Rēzeknes tiesa šogad piemērojusi reālu sodu par kūlas dedzināšanu, un, kā Dienai uzsvēra Rēzeknes rajona padomes un Gaigalavas pagasta padomes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, bargie sodi tik tiešām ir bijuši iedarbīgi un likuši kūlas dedzinātājiem pierauties, jo šopavasar rajonā zeme vairs neliesmo tik baismīgi, kā iepriekšējos pavasaros.
Rīcības plāna kūlas dedzināšanas apkarošanai valstī joprojām nav, IeM pagarinājusi tā iesniegšanas termiņu
Tomēr joprojām valstī nav izstrādāts rīcības plāns kūlas dedzināšanas apkarošanai. Lai arī bija iecerēts plānu iesniegt krīžu vadības padomē 10.aprīlī, Iekšlietu ministrija iesniegšanas termiņu pagarinājusi vēl par mēnesi. Iekšlietu ministra Ivara Godmaņa (LPP/LC) padomnieks Krists Leiškalns šādu lēmumu skaidro ar to, ka plāna izstrādei ienācis daudz ierosinājumu no Iekšlietu ministrijas iestādēm, kas plānā vēl jāiestrādā. Jau rakstīts, ka pērn pēc rekordlielā kūlas ugunsgrēku skaita ministrijas izstrādāja rīcības plānu, taču I.Godmanis to uzskatīja par neefektīvu un lūdza pārstrādāt.
Lai arī pērn Zemkopības ministrija solīja samazināt Eiropas Savienības tiešos atbalsta maksājumus zemniekiem, kuru laukos konstatēta kūlas degšana, nevis par 10% kā līdz šim, bet par lielāku procentu daļu vai pat neizmaksāt vispār - sodi bargāki nav kļuvuši.
Dedzināts mazāk
Šogad jau reģistrēti 1904 kūlas dedzināšanas gadījumi, kas tomēr ir krietni mazāk nekā pagājušajā gadā šinī pašā laikā, kad kūla dega ap 3000 reižu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka palīdze Inga Vetere pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka šogad pirmo gadu ir stājusies spēkā Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.panta 4.daļa, kas paredz bargus sodus par kūlas dedzināšanu - naudassodu no 200 līdz 500 latiem vai administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm. Līdz tam kūlas dedzinātāji tika sodīti tikai pēc panta par ugunsdrošības pārkāpumu neievērošanu - vai nu tika izteikts brīdinājums, vai uzlikts naudassods fiziskajām personām līdz simt latiem. Administratīvo arestu šis pants neparedzēja.
Pērn, kad notika 7083 kūlas ugunsgrēki, kopumā pēc šī panta tika sodītas 364 personas - vidēji ar desmit latu naudassodu katra.
Labāk sēž cietumā
Kā Dienai paskaidroja Rēzeknes tiesas tiesnesis Aleksandrs Skritņiks, līdz šim tiesa saņēmusi 12 protokolus par sausās zāles dedzināšanu. Četras lietas jau ir pabeigtas, viena ir atlikta, lai pārbaudītu visus apstākļus, bet divos gadījumos pārkāpējs uz tiesu nav ieradies un tiks izsaukts atkārtoti.
"Naudas man nav, tikai tēvoča invaliditātes pensija, iešu un atsēdēšu," tiesā teica Sergejs, lūdzot tiesnesi atlikt soda piemērošanu līdz nākamajam rītam, lai atrastu kādu, kas parūpēsies par saimniecību un paņemtu līdzi personiskās mantas. Kā norādīja A.Skritņiks, šādu lūgumu tiesas sēdēs izsaka gandrīz visi sausās zāles dedzinātāji, jo pārsvarā tie ir vai nu pensionāri, vai nestrādājošie, kam 200 līdz 500 latu ir ļoti liela nauda, tikai viena kundze labāk gribējusi samaksāt 200 latus, jo esot kauns iet cietumā. Visi pārkāpēji savu vainu atzīstot pilnībā un sirsnīgi to nožēlojot, tomēr likums ir likums un sods ir jāizcieš.
Nosakot sodu, tiekot ņemta vērā pārkāpēju personība, vecums, mantiskais un ģimenes stāvoklis, kā arī attieksme pret nodarīto pārkāpumu, tāpēc arī līdz šim piespriests mazākais no paredzētajiem sodiem.
Līdz šim pievēra acis
"Bargi šie sodi ir, bet iedarbīgi gan, manā uzraudzībā esošajos pagastos šis gads pret pērno ir kā diena pret nakti, cilvēki ir sapratuši, ka atlaides nebūs," saka Rēzeknes pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 2.nodaļas 4.iecirkņa vecākais inspektors Jānis Kaļva, pēc kura sastādītā administratīvo pārkāpumu protokola arestu jau izcietusi viena Gaigalavas pagasta iedzīvotāja. Kā atzina J.Kaļva, līdz šim policisti tomēr nebija pievērsuši tik lielu uzmanību šiem pārkāpumiem, bet šogad inspektori vairākas reizes nedēļā dodoties reidos, lai atklātu kūlas dedzinātājus.
Pārsvarā iedzīvotāji saprot, kādu ļaunumu nodara dabai, apdraudot arī savus īpašumus, tāpat arī sodītā kundze uz viņu ļaunu prātu neturot. Tomēr, kā atzina Rēzeknes rajona Lendžu pagasta priekšsēdētājs Voldemārs Deksnis, sāpīgs jautājums, it sevišķi mazturīgajiem lauku iedzīvotājiem, ir savu platību sakopšana, kas maksā dārgi, bet pagasts nespēj sniegt nekādu atbalstu.