Viens no iespējamiem varinatiem - valsts iegādājas visas BAS airBaltic akcijas. “Šajā gadījumā valstij ir iespēja atpirkt visas BAS piederošās akcijas, vienlaikus norēķinoties par BAS izsniegtajiem aizdevumiem airBaltic un preču zīmēm, par kurām BAS samaksājis, kā arī atgriežot privātajam akcionāram veiktās pamatkapitāla palielināšanas avansa iemaksas,” skaidroja BAS pārstāvji. Valsts īpašumā tad nonāktu 99.8% airBaltic akciju.
Otra iespēja, ko piedāvā BAS, ka valsts pārdod tai piederošās akcijas BAS, un BAS uzņemas atbildību par visiem ar airBaltic saistītajiem jautājumiem. Šādā gadījumā kompānija pilnībā pāriet privāto akcionāru rokās, tai skaitā 99.8% nonāktu BAS īpašumā.
Trešais variants - valsts nolemj atbalstīt airBaltic padomes vienbalsīgi pieņemto lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu. Šajā gadījumā valsts, neieguldot proporcionāli pamatkapitāla palielināšanā, saglabā bloķējošo akciju mazākuma paketi. Valsts īpašumā paliek 25% kompānijas akciju.
BAS pārstāvji uzsvēra, ka valdībai un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (Vienotība) ir skaidri jānorāda, kurš ir valsts kā akcionāra izvēlētais risinājums. “Tikai pēc tam, ja valsts nolemj palikt akcionāra statusā, var notikt saruna, kas saistīta ar izmaiņām akcionāru līgumā. Tikai tad būs skaidrība, par kāda rakstura izmaiņām vispār nepieciešams runāt,” uzsvēra BAS pārstāvji.