Lai gan jautājums jau gadiem esot iestrēdzis un netiekot risināts, eksperti aicina gan pašu kopienu aktīvāk runāt par savām vajadzībām, gan arī politiķus rosināt diskusiju. Tikmēr Lietuva jau nākamgad sāks izmaksāt 26 miljonu latu tur dzīvojošajiem ebrejiem. Latvijas ebreji gan uzskata, ka kompensācijas nav risinājums.
Rīgā ir vairāki desmiti dažādu ēku, kuras pirmās Latvija laikā piederējušas ebreju kopienai. Tāda pat situācija ie arī citur Latvijā - Daugavpilī, Jūrmalā, Viļānos, Bauskā, Sabilē, Talsos, Līvānos, Cēsīs un citur, informē Latvijas radio.
Kuldīgā tāda bija arī sinagogas ēka. Padomju laikos tajā tika pilnībā iznīcināts altāris, jo ierīkots kinoteātris. Tagad tur atrodas Kuldīgas bibliotēka. Ēku pirms diviem gadiem restaurēja un tagad tā glabā vēstures liecības, gan arī uzņem bērnus, jauniešus un pensionārus. Pilsētas galvenā arhitekte Jana Jākobsone norāda, ka kompromiss atrasts starp pašvaldību, ebrejiem un bibliotēku, un ēka paliek domei.
Bibliotēka gan ir izņēmums. Joprojām nav atrisināts jautājams par ebreju kopienai piederošajiem īpašumiem. Pirms gada to vēlreiz aicināja risināt ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Davidsons.
Tolaik Saeima pieļāva domu atdot ebrejiem tos īpašumus, kuros atradušies dievnami. Tomēr diskusija beidzās tā arī nesākusies.
Šogad ebreju draudžu un kopienu padome premjeram nosūtījusi vēstuli, aicinot nokārtot šos jautājumus un izveidot īpašu darba grupu, kura sagatavotu jaunu sarakstu ar īpašumiem trīs mēnešu laikā.
Padomes priekšsēdētāja vietnieks Biomins Kajems uzsver, ka runa gan neesot par kompensācijām, bet par īpašumiem un valdībai savi nodomi un lēmumi jāskaidro sabiedrībai.
Valdības vadītājs uzdevis tieslietu ministram Gaidim Bērziņam izveidot šo darba grupu līdz 14. jūnijam. Tomēr ministrs to darīt nesteidz.
Lietuva vēl pirms gada izlēmusi ebreju kopienai izmaksā 26 miljonus latu. Nauda tiks maksāta 10 gadus sākot ar nākamo gadu un sastāda aptuveni 30 % no atsavinātā īpašuma vērtības. Laikā, kad tika likums pieņemts, to interpretēja arī kā izejas pozīciju, lai runātu ar Krieviju par totalitārā režīma kaitējuma kompensēšanu.
"Lēmums nebija viegls un ilgus gadus tas bija smagi diskutēts un jūtīgs jautājums. Tomēr mēs izvērtējām, ka par spīti sarežģītajai situācijai, risinājums ir jārod. Kompensācijas apjoms ir simbolisks, tā drīzāk ir atzīšana, ka šādi jautājumi pastāv. Par kompensācijas apjomu vienojāmies ar Lietuvas valdību, lokālo un arī starptautisko ebreju kopienu. Bet es domāju, ka tā ir vairāk morāla nepieciešamība un sapratne, ka mūsu vēsture ir jūtīga un tajā jāatzīst gan labais gan sliktais," stāsta Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Diskusijas par ebreju kopienas īpašumu pirms 2.pasaules kara joprojām ir jūtīgs temats uzskata kulturologs un humanitāro zinātņu doktors Deniss Hanovs. Viņš norāda, ka tas vienmēr var uzjundīt populāros antisemītiskos viedokļus, tomēr arī pašai kopienai būtu aktīvāk jāskaidro sava nostāja.
Pagājušā gadsimta 30to gadu beigās Latvijā darbojās 72 sinagogas, 136 lūgšanu nami un 18 valstiska mēroga reliģiskas organizācijas. Latvijā tolaik dzīvoja 90 000 ebreju, bet nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 70 000 tika noslepkavoti. Visi īpašumi gandrīz 100% procentīgi tika nacionalizēti pirmajā padomju varas gadā. Latvijas draudžu un kopienu padome, kas tagad pārstāv ebreju intereses, tika dibināta tikai 2003. gadā.
we