Pētījums rāda, ka gada laikā no 34% līdz 47% pieaudzis to jauniešu skaits, kuri uzskata, ka viņu zināšanām un prasmēm atbilstošs atalgojums būtu 800–1200 eiro mēnesī uz rokas, savukārt 25% jauniešu domā, ka darba devējiem būtu jāmaksā viņiem vairāk nekā 1200 eiro mēnesī (pērn – 20%). Kopumā 72% jauniešu vēlētos saņemt vairāk nekā 800 eiro lielu atalgojumu pēc nodokļu nomaksas (2018. gadā – 54%).
"Lai arī gada laikā vidējā alga Latvijā ir augusi, tieši jauniešu segmentā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būtisks ienākumu pieaugums nav vērojams. Līdzīgi kā pērn, arī šogad alga virs 800 eiro ir 33% aptaujāto jauniešu," norāda SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.
"Palielinoties vidējam atalgojumam darba tirgū, aug arī jauniešu ambīcijas – viņi vēlas saņemt vairāk ne vien šodien, bet arī nākotnē. Divreiz lielāku algu, kas ir vismaz 1500 eiro un vairāk, tuvāko piecu gadu laikā sagaida 57%, tas ir tuvu arī 2018. gada datiem (53%)."
Patlaban galvenais ienākumu avots vairākumam jauniešu 18–19 gadu vecumā ir vecāku vai radinieku dotā nauda vai stipendija un ikmēneša ienākumi nepārsniedz 300 eiro. Apmēram 45% jauniešu šajā vecuma grupā saņem regulāru algu, un viņu ienākumi ir līdz 500 eiro uz rokas. Jauniešiem vecumā no 20 līdz 22 gadiem regulāra alga, pārsvarā 300–500 eiro, jau ir galvenais ienākumu avots (68% aptaujāto). Savukārt 23–25 gadus veci jaunieši lielākoties tikai strādā vai apvieno darbu ar mācībām, un alga ir viņu galvenais ienākumu avots (89% aptaujāto). Tiem, kuri tikai strādā, ienākumi ir augstāki: 27% jauniešu šajā grupā pelna 500–800 eiro uz rokas mēnesī, 48% – vairāk par 800 eiro, 25% – vairāk par 1200 eiro.
"Lai pretendētu uz vēlamo atalgojumu, jauniešiem ir svarīgi mērķtiecīgi izvēlēties savu nākotnes profesiju, veiksmīgi to apgūt un jau savlaicīgi meklēt iespējas gūt pieredzi reālajā darba tirgū, piemēram, piesakoties praksē sev tīkamā uzņēmumā, kas potenciāli var kļūt par pirmo darbavietu," uzsver Škapars. Arī aptaujas dati rāda, ka jaunieši Latvijā savu nākotnes nodarbošanos izvēlas, domājot par tās aktualitāti ilgtermiņā, – 63% jauniešu, kuri strādā vai apvieno darbu ar mācībām, strādā profesijā, kas apgūta augstskolā vai ir daļēji ar to saistīta. 63% studiju laikā izmanto iespēju iziet praksi, jo tas sniedz pieredzi reālajā darba vidē un pilnīgāku priekšstatu par izvēlēto profesiju.
Personāla atlases kompānijas CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš norāda, ka patlaban jauniešiem atrast darbu ir samērā viegli. "Brīvo darbvietu skaita pieaugums un darbaspēka trūkums liek darba devējiem aktīvāk izskatīt jauniešu kandidatūras savām vakancēm. Patlaban arī tiem jauniešiem, kuriem vēl nav darba pieredzes, bet ir atbilstošas zināšanas, prasmes un, galvenais, spēcīga motivācija, ir ļoti labvēlīga situācija, lai īsā laikā atrastu darbu ar konkurētspējīgu algu," uzsver Brodiņš.
HC