Kā piesaistīt jauniešus?

 Tajā piedalījās 276 respondenti – lielākoties zemnieku saimniecību pārstāvji, tāpat SIA, valsts iestādes, mājražotāji, nozares NVO u. c. Vismazākais pieprasījums starp aptaujas dalībniekiem ir pēc zivkopības, biškopības un zirgkopības speciālistiem. Kā norāda LLKC, to ietekmē visas Latvijas lauksaimniecības struktūra, uzņēmumu skaits katrā konkrētajā specializācijā. Kopumā rezultāti liecina, ka speciālistu trūkums ir jūtams visā lauksaimniecības nozarē.  

Lauksaimniecības jomas darba devējiem ir zināms, kur un kādas lauksaimniecībā nepieciešamās specialitātes var apgūt Latvijā, savukārt skaidrības trūkst par to, kā panākt, lai arī jaunieši attiecīgās izglītības iestādes zina un izvēlas kā vietu savas nākotnes profesijas apguvei. LLKC pērn aptaujāja 1259 skolu jauniešus (6.–9. klase), un 70% skolēnu atbildēja, ka   nezina, kur var apgūt lauksaimniecībā nepieciešamās profesijas. Daļa aptaujāto uzņēmēju kā risinājumu redz aktīvāku karjeras konsultantu darbu pamatskolās. Par svarīgu motivāciju, kas rosinātu pamatskolu absolventus apgūt nozarei vajadzīgas specialitātes profesionālajās skolās, lauksaimniecības uzņēmumi min jauniešu interesi un aizraušanos ar konkrēto jomu. Tāpat svarīgas būtu nodrošinātas darba iespējas un labs atalgojums, kā arī no vecākiem mantota saimniecība.

Kā ļoti būtiskas prasmes profesionālās izglītības iestāžu beidzējiem, kas grasās strādāt lauksaimniecībā, aptaujātie uzņēmēji min labas komunikācijas un prezentēšanas iemaņas (82%), spēju patstāvīgi pieņemt lēmumus, kas nepieciešami darba izpildei (99%), arī pamatzināšanas par inovatīvu tehnoloģiju pielietošanu nozarē (58%). Izcelta tiek arī prakses vietu pieejamība. Tiesa, lielākā daļa (60%) nozares uzņēmumu paši šādas prakses iespējas topošajiem speciālistiem nav snieguši, lai gan 34% no viņiem būtu gatavi to darīt.

Par nākotnē visperspektīvākajām profesijām lauksaimniecībā nozares uzņēmēji atzīst lauksaimniecības mehanizācijas tehniķi, augkopības tehniķi un veterinārārstu. 6% no aptaujātajiem kā nākotnē pieprasītas minējuši arī tādas nodarbes kā urbānais dārznieks, lauksaimniecības automatizēto sistēmu inženieris, klimata kontroles aprīkojuma inženieris, dronu operators, informācijas tehnoloģiju lauksaimnieks, lauksaimniecības programmētājs, agrotūrisma speciālists, vides speciālists u. c.