Vēl pagājušā gada decembrī videoservisā YouTube parādījās it kā Telegram izstrādāta blokķēdes projekta prezentāzija ("it kā" tāpēc, ka nekādus oficiālus komentārus kompānija nesniedza), bet šā gada sākumā autoritatīvais tehnoloģiju industrijas uzņēmums TechCrunch, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem un izdevuma rīcībā nonākušo uzņēmuma emisijas prospektu, vēstīja, ka Telegram plāno ieviest savu blokķēdes platformu ar nosaukumu Telegram Open Network (TON), kā arī savu kriptovalūtu Gram.
Tāpat tika vēstīts par ICO, kura gaitā Telegram plāno piesaistīt 3–5 miljardus ASV dolāru ( 2,45–4,09 miljardi eiro), kas būtu līdz šim vērienīgākais ICO vēsturē, jo tā gaitā piesaistīto līdzekļu kopsumma veiksmes gadījumā būs līdzvērtīga vai pārsniegs visu 2017. gadā notikušo ICO kopsummu (ap četriem miljardiem ASV dolāru).
Savukārt 15. janvārī vienlaikus vairāki Telegram kanāli, kas nodarbojas ar ziņapmaiņas servisa darbības atspoguļošanu, sāka izplatīt projekta tehnisko aprakstu, zem kura atrodams Telegram tehniskā direktora un vienlaikus galvenā programmētāja Nikolaja Durova (Pāvela Durova brāļa) paraksts. Tāpat kā iepriekšējos gadījumos, nekādus oficiālus komentārus nedz kompānija, nedz brāļi Durovi gan nesniedza, tomēr par gaidāmo ICO sāka vēstīt arī pasaules vadošie biznesa mediji, ieskaitot aģentūru Bloomberg, kura gan ICO apjomus novērtēja 1,2 miljardu dolāru apmērā.
Vienlaikus arī šis rādītājs ievērojami pārsniedza līdzšinējo ICO rekordu, kas pieder Filecoin – 257 miljoni dolāru, nemaz nerunājot par Telegram radniecīgo Kanādas ziņapmaiņas servisu KIK, kas 2017. gada septembrī īstenota ICO gaitā spēja piesaistīt nepilnus 100 miljonus dolāru.
Kā norāda Bloomberg, Telegram ICO sastāvēs no divām daļām – slēgtās un atklātās. Slēgtās daļas jeb pirmspārdošanu gaitā investoriem būs iespējams iegādāties Telegram kriptovalūtu ar atlaidi, kas pārsniegs 50% no publisko pārdošanu sākotnējās cenas. Tiesa, investēt nāksies ne mazāk par 20 miljoniem dolāru, bet tā dēvētajiem enkura investoriem (lieliem sākotnējiem investoriem, kuru dalība projektos izraisa citu investoru interesi) – ne mazāk par 50 miljoniem dolāru. Informācija par to, cik līdzekļu paredzēts piesaistīt slēgtā ICO laikā, gan atšķiras – tā TechCrunch vēsta par 500 miljoniem dolāru, Bloomberg – par 600 miljoniem dolāru, bet Krievijas biznesa izdevums Vedomosti – par 850 miljoniem dolāru. Vedomosti arī apgalvo, ka pirmspārdošanu sākotnējo pieteikumu apmērs jau šobrīd ir ievērojami pārsniedzis piedāvājumu, kamdēļ Telegram vadība bijusi spiesta atteikt vairākiem potenciālajiem investoriem. Kā norādīts publikācijā, sākotnējos investorus Telegram izvēlas, vadoties pēc diviem kritērijiem – viņu līdzšinējās sadarbības ar ziņapmaiņas servisu un atpazīstamības, turklāt Krievijas investoriem nav nekādu priekšrocību, jo Pāvela Durova mērķis ir globālas kompānijas izveide.
Aizsardzība pret spekulācijām
Kompānijas investīciju piedāvājumā norādīts, ka projekta mērķis ir izveidot tādu digitālo aktīvu, kas kļūs par plaši izplatītu maksājumu līdzekli, paralēli nodrošinot iespējas veikt maksājumus arī ar tradicionālajām naudas vienībām. Atbilstīgi Telegram plāniem TON būs jaukta centralizēta un decentralizēta platforma, kas apvienos abu risinājumu priekšrocības, šādi spējot apkalpot vienlaikus lielu skaitu maksājumu jeb transakciju un nodrošināt lielu darbības ātrumu – līdz miljonam transakciju sekundē.
Lēnā darbība, jāpiebilst, ir galvenā decentralizēto blokķēdes sistēmu problēma, un, piemēram, Bitcoin spēj nodrošināt tikai septiņus maksājumus sekundē un arī lielo starptautisko maksājumu sistēmu kapacitāte ir zem simts tūkstošiem maksājumu sekundē. Līdztekus tieši TON Blockchain jeb Telegram blokķēdes tīklam paredzēts ieviest arī tajā balstītus TON Services (ļaus ārējiem izstrādātājiem veidot savus blokķēdes risinājumus), TON DNS un, protams, TON Payments.
Runājot par gramiem, paredzēts, ka sākotnēji tiks emitēti pieci miljardi kriptovalūtas vienību, no kuriem 4% (200 miljonu) tiks rezervēti izstrādātāju komandai.
Interesanti, ka 52% gramu paliks paša Telegram rīcībā, un tos paredzēts izmantot, lai pasargātu kriptovalūtu no spekulatīvas tirdzniecības un kursa svārstībām.
Investoru rīcībā nonāks 44% kriptovalūtas, turklāt ICO gaitā grami tiks pārdoti tikai par naudu, nevis citām kriptovalūtām, kā tas bieži notiek pārējo ICO gaitā. Noprotams, ka projekta ietvaros arī nav paredzēta kriptovalūtas tā dēvētā rakšana, un emisiju kontrolēs lielāko gramu daļu īpašnieki. Par pilnvērtīgiem kriptovalūtas īpašniekiem investori un ICO dalībnieki kļūs pēc tam, kad Telegram kriptovalūta izies tā dēvēto oficiālo listingu specializētajās biržās. Patlaban plānots, ka tas notiks 2019. gada sākumā. Viss TON tīkls savukārt sāks pilnvērtīgi darboties līdz 2019. gada vidum.
Plusi un mīnusi
Lai arī netrūkst skeptiķu, kuri norāda uz faktu, ka joprojām nav publiskots oficiāls paša Telegram investīciju piedāvājums, kamdēļ pastāv daudz neskaidrību, vai arī apgalvo, ka Telegram ICO nav labākais risinājums situācijā, kad pastāv ievērojamas kriptovalūtu kursu svārstības, daudzu pasaules valstu valdības sākušas aktīvi rīkoties, lai kontrolētu kriptovalūtu biržas un darījumus kriptovalūtās, vairākums ekspertu attiecībā uz Telegram plāniem ir noskaņots optimistiski.
Ziņapmaiņas servisam šobrīd ir gandrīz 200 miljoni lietotāju, un 120–150 miljoni lietotāju to izmanto regulāri, turklāt ļoti svarīgi, ka Telegram auditorija ir plaši zināma ar savu interesi ne tikai par anonimitāti, bet arī par kriptovalūtām.
Kopējais Telegram lietotāju skaits arī jūtami pārsniedz kriptovalūtu kopējo lietotāju skaitu pasaulē, kamdēļ veiksmīga gramu ieviešana var kļūt par būtisku, ja ne pat par revolucionāru soli kriptovalūtu izplatībā un ienākšanā ikdienā. Papildu pluss ir arī fakts, ka ICO īsteno jau plaši zināma kompānija ar augstu reputāciju.
Pie mīnusiem tikmēr pieder fakts, ka vairākums Telegram auditorijas atrodas tādās valstīs kā Ķīna, Irāna un Krievija, kuru varas iestādes, visticamāk, nebūs sajūsmā par grūti kontrolējamas vai pat vispār nekontrolējamas maksājumu sistēmas parādīšanos.
Jau tagad izskanējušas aizdomas, ka Telegram kriptovalūta var tikt izmantota kā ēnu ekonomikā, tā terorisma finansēšanai, un nav izslēgta iespēja, ka gan šajās, gan vēl citās valstīs var parādīties Telegram darbības ierobežojumi. Tiesa, tiem nevajadzētu ietekmēt likumīgu maksājumu norisi, tomēr daļu auditorijas kontrole varētu atbaidīt un nav arī skaidrs, kā uz iespējamajiem ierobežojumiem reaģēs Pāvels Durovs, kurš ir plaši zināms ar saviem libertariāniskajiem uzskatiem un aso pretreakciju uz vēlmi kontrolēt ziņapmaiņas servisu.
Tāpat nav mazsvarīgi, ka kriptovalūtas šobrīd tiek uzskatītas galvenokārt par aktīviem, nevis par maksāšanas līdzekļiem, un tas pakļauj to ilgtermiņa pastāvēšanu ievērojamam riskam. Vairākums ekspertu, ieskaitot virkni Nobela balvas ekonomikā laureātu, uzskata, ka tieši te slēpjas galvenais drauds kriptovalūtu nākotnei un arī gramu nākotne būs atkarīga no tā, vai tie kļūs par reālu maksāšanas līdzekli, vai arī kļūs par vēl vienu aktīvu, kas tiek izmantots galvenokārt spekulatīviem darījumiem.