Pozitīvs skats uz notiekošo bijis arī finanšu tirgus dalībniekiem, kuri reaģējuši ar pirkšanas aktivitāšu pieaugumu investīciju ziņā riskantākajos ieguldījuma segmentos, tajā skaitā akcijās. Tradicionāli ticis uzskatīts, ka biržas pozitīvāk vērtē republikāņu kandidāta uzvaru, taču Baidena priekšrocība ir lielāka prognozējamība atšķirībā no viņa priekšteča Trampa. Tiesa, arī Tramps kopumā ir bijis labvēlīgs gan vietējai ekonomikai, gan akciju tirgiem, piemēram, saistībā ar nodokļu reformu.
Labāk sastrādāties
Tikmēr Baidena pluss gan politikā, gan ekonomikā ir lielāka atvērtība dialogam. Komentējot perspektīvas, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis teic – kā Baidena priekšrocība tiek minēta spēja sastrādāties pat ar oponentiem. ''Baidena ilggadējā politiskā pieredze var sekmēt spēju panākt kompromisus. Politiski tālredzīgi būtu izmantot Trampa veiksmīgākās iestrādes un tās turpināt, ņemot vērā, ka centieni visos jautājumos ieslēgt atpakaļgaitu un mēģināt nostādīt lietas četrus gadus senā pagātnē ir lemti neveiksmei. Tādēļ, domājams, daudzos jautājumos ASV nostāja nemainīsies, piemēram, attiecībā uz Ķīnu, bet noteikti mainīsies pieeja jautājumu risināšanai, piemēram, attiecībā uz Irānu,'' spriež Gašpuitis. Runājot par to, kā Baidena darbība var ietekmēt Latviju, SEB bankas eksperts teic, ka mūsu valstij ir svarīgi, kas no priekšvēlēšanu izteikumiem īstenosies politikas maiņā attiecībā uz Krieviju. ''Sagaidāms, ka retorikas līmenī ASV kļūs mazāk egocentriska, īpaši attiecībā uz sabiedrotajiem, bet liela piekāpšanās ekonomiskos jautājumos varētu izpalikt. Katrā ziņā gaidas var nepiepildīties. Tas tādēļ, ka jebkuru piekāpšanos pat ideālu vai vērtību vārdā izmantos oponenti. Nav šaubu, ka Tramps aktīvi kritizēs jaunās administrācijas darbu un tam izmantos jebkuru novirzi no līdzšinējā kursa. Tādēļ var paiet labs laiks, līdz izkristalizēsies jaunās administrācijas politiskais vektors,'' secina Gašpuitis.
Viņaprāt, ekonomiskās attiecības starp Eiropas Savienību (ES) un ASV uzlabosies.
''Pieļauju, ka ASV centīsies vairāk iesaistīt ES daudzu globālo jautājumu risināšanā, tai skaitā paplašināt globālās tirdzniecības attiecības. Prognozēju, ka būs centieni uzlabot savstarpējo ekonomisko sadarbību, kas uzlabos arī mūsu valsts eksporta iespējas. ASV tirgus pēdējos gados Latvijas eksportam ir kļuvis arvien nozīmīgāks. Taču daudzos jautājumos domstarpības nezudīs, jo ES vēlēsies kļūt tehnoloģiski patstāvīgāka, piemēram, kontrolēt vai aplikt ar nodokļiem tehnoloģiskos milžus, bet domstarpību risināšana ritēs korektāk un ne tik konfrontējoši. Noteikti būs spēcīgāks dialogs, tas ir, noteicošo lomu atkal spēlēs diplomātija,'' vērtē SEB bankas eksperts.
Svarīgs arī Senāts
Vienlaikus Gašpuitis arī norāda, ka vēl kādu laiku saglabāsies nenoteiktība attiecībā uz to, kurš kontrolēs ASV Senātu. Ja vairākumu saglabās republikāņi, daudzie priekšvēlēšanu un ne tikai priekšvēlēšanu priekšlikumi tā arī paliks ideju un lozungu līmenī, uzskata tautsaimniecības speciālists. Tas arī attiecas uz nodomiem par nodokļu celšanu uzņēmumiem un iedzīvotājiem ar augstiem ieņēmumiem, būtisku minimālās algas paaugstināšanu, daudzajām zaļajām iniciatīvām un visai jūtīgo tēmu – veselības sistēmas reformēšanu.
Pēc SEB bankas eksperta domām, šobrīd aktuālākais jautājums ASV un pasaulei ir jaunās fiskālās programmas sākšana, kas var izrādīties liesāka par demokrātu iezīmētajiem diviem triljoniem ASV dolāru jeb aptuveni 1,7 triljoniem eiro.
Programmas sākšana varētu ievilkties līdz janvāra beigām, kas nav vēlami, jo tā ir nepieciešama jau šobrīd, uzsver bankas ekonomists.
Tirgos pozitīva noskaņa
Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins skaidro, ka pirms vēlēšanām Džo Baidens ir paudis savus uzskatus par daudzām nozarēm, līdz ar to viņa kā ASV prezidenta iespējamie turpmākie soļi finanšu tirgus dalībniekiem jau ir zināmi.
Finanšu tirgi pagājušās nedēļas sākumā reaģēja uz ziņām par vēlēšanu iznākumu, akciju cenām pieaugot visos pasaules lielajos tirgos.
Tā kā visa informācija par iespējamām pārmaiņām pēc vēlēšanām finanšu tirgus dalībniekiem ir zināma, turpmākās tirgus pārmaiņas var notikt, tikai parādoties kādai jaunai informācijai, skaidro Goluzins.
Pēc finanšu eksperta domām, galvenie Baidena prezidentūras darāmie darbi bez cīņas ar pandēmiju un tās sekām būs klimata jautājumu risināšana, Trampa laikā samazināto nodokļu paaugstināšana iepriekšējā līmenī, kā arī cīņa ar lielajiem tehnoloģiju gigantiem, atņemot tiem imunitāti tieslietās un likvidējot to monopolu. Lielāki nodokļi negatīvi ietekmēs jebkura uzņēmuma peļņu, bet palīdzēs mazināt sabiedrības ienākumu nevienlīdzību.
''Ieguvēji būs uzņēmumi, kas strādā zaļās enerģijas sfērā, un, domājams, ka ieguvumi no valsts atbalsta šim sektoram atsvērs tiem uzliktos lielākos nodokļus. Lielākie zaudētāji varētu būt lielie tehnoloģiju uzņēmumi, kuriem var nākties maksāt nodokļus arī ārvalstīs, jo uzskatāms, ka Baidena administrācija būs vairāk pretimnākoša ES un Lielbritānijai, kas jau ilgāku laiku mēģina aplikt ar nodokļiem lielos informācijas tehnoloģiju gigantus valstīs, kurās tie gūst peļņu. Tāpat domājams, ka sliktāk klāsies naftas ieguves kompānijām, jo šie uzņēmumi neiekļaujas klimata neitralitātes mērķos. Slānekļa naftas ieguve turpināsies līdz brīdim, kamēr to nespēs aizvietot zaļā enerģija, tomēr visas Trampa ēras privilēģijas zudīs,'' uz ieguvējiem un zaudētājiem norāda Baltic International Bank finanšu tirgus eksperts.
Tomēr bremzēšanās ASV slānekļa naftas ieguvē vēl nenozīmē, ka melnā zelta cenas kopumā varētu pieaugt. Ja Irānas paziņojumi par gatavību sadarboties ar jauno ASV administrāciju iegūs taustāmu rezultātu, tas var nozīmēt šīs Persijas līča valsts naftas atgriešanos pasaules tirgū. Lielāks piedāvājums savukārt var radīt labvēlīgus apstākļus tam, lai šī svarīgā ogļūdeņražu resursa cena samazinātos. Savukārt iespējamais atbalsts zaļās enerģijas sektoram var radīt līdzīgu pavērsienu, kā šis desmitgades sākumā notika ar slānekļa naftu. Proti, tehnoloģiskais progress un zemas aizņēmumu procentu likmes iepriekš nerentablo slānekļa naftu padarīja par daudzsološu ekonomisko projektu, kura īstenošanās gaitā ASV vairs nav atkarīga no ārvalstu naftas piegādēm un arī ir kļuvusi par ogļūdeņražu resursu eksportētājvalsti. Nav izslēgts, ka līdzīgs pavērsiens rentabilitātes ziņā varētu notikt ar dažādiem alternatīvās enerģijas segmentiem, kurus varētu stutēt gan agresīvas monetārās politikas rezultātā nodrošinātās zemās procentu likmes, gan tehnoloģiju attīstība, sevišķi tad, ja tiks īstenoti gaidāmā ASV prezidenta solījumi vairs neizsniegt licences jauniem slānekļa naftas projektiem.