Globālie izaicinājumi nepazudīs

Šie procesi nemet līkumu arī Latvijai, un gadījumā, ja situācija pasliktināsies, mūsu preču un pakalpojumu eksportētājiem nopelnīt kļūs aizvien grūtāk un, samazinoties no ārvalstīm ienākošajai naudas plūsmai, arī Latvijā būs mazāk, ko tērēt, kas varētu sekmēt valsts tautsaimniecības saraušanos un, galu galā, arī labklājības līmeņa kritumu. Tomēr no ekspertu teiktā izriet, ka par bēdīgākajiem scenārijiem domāt vēl ir stipri pāragri. Pastāv iespēja, ka nākamgad globālās ekonomikas izaugsmes tempi pat varētu palielināties.

Lēnāk par potenciālu

Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija stāsta, ka šogad pasaules ekonomika augusi lēnākajā tempā kopš globālās finanšu krīzes un kāpuma temps nākamajā gadā tiek prognozēts līdzīgs kā šogad. Pēc ekspertes domām, pasaules valstis nākamajā gadā turpinās augt lēnāk, nekā ļauj to ilgtermiņa potenciāls, – gan tāpēc, ka daudzas ekonomikas (piemēram, ASV) pēc ilgāka izaugsmes perioda ir biznesa cikla brieduma fāzē, gan tāpēc, ka neskaidrību veicinošie faktori, lai arī pēdējā laikā mazinājušies, joprojām metīs ēnu pār ekonomisko izaugsmi. Savukārt, ja runājam par zemēm, kuru izaugsmes tempi var tiešā veidā ietekmēt norises Latvijā, ir jārēķinās, ka, piemēram, eirozonā kopumā tautsaimniecība var augt lēnāk nekā šogad. Tas ir nopietns signāls Latvijas eksportētājiem. Piemēram, Vācija, kas ir ceturtais lielākais mūsu valsts preču eksporta partneris, šāgada trešajā ceturksnī knapi spēja izvairīties no ekonomiskā krituma. Eksperti gan bija prognozējuši pieaugumu ar mīnusa zīmi, taču statistikas dati nesa pozitīvu pārsteigumu – salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn Eiropas lielākā tautsaimniecība bija pieaugusi par pusprocentu.

Vienlaikus jāpiebilst, ka norises mūsu valsts eksporta tirgos lielā mērā būs atkarīgas no tā, kāda būs tirgus konjunktūra divās pasaules lielākajās ekonomikās – ASV un Ķīnā.

''Gan ASV, gan Ķīnas izaugsme nākamgad lielā mērā būs atkarīga no tirdzniecības karu gaitas, kas šobrīd izskatās ievirzījušies labvēlīgākā gultnē. Tomēr Ķīnā noteicošas ir arī strukturālās pārmaiņas prom no ražošanā un eksportā balstītas uz patēriņā un pakalpojumos balstītu ekonomiku, kas nozīmē arvien lēnākus izaugsmes tempus nākotnē,'' skaidro Swedbank eksperte. 

Trauslais atkusnis

Runājot par tirdzniecības saspīlējumiem ASV un Ķīnas starpā un to ietekmi uz globālo ekonomiku, Zorgenfreija norāda uz nesen panākto vienošanos abu lielvaru starpā. Tā paredz, ka daļai preču tiks pamazām samazināti muitas tarifi. Ķīna piekritusi pirkt vairāk ASV lauksaimniecības preču, un abas puses ''virzīsies'', lai veiktu izmaiņas saistībā ar intelektuālo īpašumu, tehnoloģiju pārnesi un finanšu pakalpojumiem. ''Ja vienošanās tiek parakstīta, abas puses pie tās turas un arī turpmākās sarunas starp ASV un Ķīnu par nākamās kārtas vienošanos virzās ātri un veiksmīgi, ekonomikas dalībnieku noskaņojums pasaulē uzlabosies. Līdz ar to starptautiskā tirdzniecība varētu atkopties straujāk, nekā prognozēts, un pastāv iespēja, ka ekonomikas izaugsmes tempi nākamajā gadā pozitīvi pārsteidz,'' situāciju ieskicē Swedbank pārstāve. 

Zināmu optimismu vieš arī Luminor bankas ekonomista Pētera Strautiņa teiktais: Starptautiskā Valūtas fonda prognozes paredzot, ka nākamgad pasaules tautsaimniecība varētu augt straujāk nekā šogad. ''Ja šo prognožu publicēšanas brīdī oktobrī tas izskatījās pēc mērena optimisma, tad šobrīd jau šķiet daudz ticamāk. Pats svarīgākais – ir krasi samazinājušās bažas par iespējamo recesiju ASV. Gan Amerikā, gan arī Eiropā apstrādes rūpniecība joprojām ir vāja, bet ir saglabājusies neparasti liela starpība starp tās un daudz lielākā pakalpojumu sektora sniegumu. Izaugsmei noteikti nāk par labu optimisms akciju tirgos, kuru indeksi sasniedz arvien jaunus rekordus,'' spriež Strautiņš.

Tomēr vienlaikus ir eksperti, kas norāda, ka kāpums akciju tirgos ir ļoti ilgs un, jo ilgāk tas turpinās, jo drīzāka un iespaidīgāka varētu būt negatīvā korekcija biržās

. Ekspertu atziņās nereti izskan, ka pašreizējā ir bijusi viena no ilgākajām un izaugsmes ziņā ietilpīgākajām augšupejas fāzēm fondu tirgos, taču vienlaikus tā notikusi uz nepārliecinošas ekonomiskās bāzes. Jo ilgāk un pamatīgāk turpinās augt akciju cenas, jo lielāku rēķinu nāksies maksāt pēc tam, izteicies SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.