Zelts ir viena no Mongolijas lielākajām eksporta precēm, taču izrakteņa izstrādē lielākoties iesaistītas ārvalstu kompānijas, vietējiem nozarē aizņemot vien pelēkās ekonomikas lomu.
Valstī darbojas zelta ieguves kompānijas no 23 dažādām valstīm, kas pāris desmitgadēs paspējušas Mongolijas jau tā tuksnešaino dabu padarīt vēl neapdzīvojamāku, ar hidroelektrostacijām nobloķējot upes, nosusinot ezerus un piesārņojot augsni.
Pēdējos gados parādījusies jauna problēma - nelegālie zeltrači. Viņi mongoļu vidū iesaukti par melnajām nindzjām, jo ir burtiski nosmērējušies melni, bet dažkārt tie uz muguras nēsā metāla kurvjus, kas viņus padara līdzīgus multfilmu varoņiem bruņurupučiem ninzjām.
Agrāk nelegālajā biznesā aktīvi darbojās iebraukušie ķīnieši, bet aizvien lielāku popularitāti tā gūst arī vietējo mongoļu vidū. Viņu nodarbi varas iestādes cenšas izskaust, jo bērni kaitīgo darba apstākļu dēļ bieži slimo, neapmeklē skolu, bet pieaugušie veicina nelegālo biznesu. Tikmēr aizvien biežāk ģimenes izšķiras pamest tradicionālo dzīvesveidu, pārdod ganāpulkus un pievēršas zelta rakšanai.
Melnie ninzjas parasti meklē zeltu bijušo zelta ieguvju vietās vai esošo tuvumā. Vietām pat izveidojušies veseli ciemi, kuros darbojas gan zelta uzpircēji, gan bāri, frizētavas un kurpnieki.
Aplēsts, ka nelegālie zeltrači ik gadu izgrābjot ap 5 līdz 6 tonām zelta.