Laika ziņas
Šodien
Migla

Prioritāte – Covid-19 krīzes pārvarēšana

Portugāles galvaspilsētas Lisabonas centrā esošā arka šā gada pašā sākumā tika izgaismota dzeltenā un zilā krāsā. Tās ir Eiropas Savienības (ES) oficiālās krāsas, un spoži mirdzošā arka, kas atrodas Lisabonas slavenās gājēju ielas Rua Augusta galā, netālu no Težu upes, simboliski norādīja uz to, ka 1. janvārī sākās Portugāles prezidentūra ES Padomē.

Portugālē, tāpat kā daudzās ES dalībvalstīs, Jaunā gada sagaidīšanas laikā bija ieviesti dažādi pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi, cenšoties mazināt Covid-19 izplatības riskus. "Portugālē ir ieviesta ārkārtas situācija. Vispārējās drošības prasības paredz divu metru distances ieturēšanu un sejas masku valkāšanu sabiedriskās vietās. Daudzas iestādes ir slēgtas, veikaliem un restorāniem vienlaikus jāapkalpo mazāks apmeklētāju skaits un jāsaīsina darba laiks," atgādina Latvijas Ārlietu ministrija un akcentē arī to, ka dažādu Portugāles pašvaldību teritorijās, atkarībā no Covid-19 izplatības intensitātes, iespējami atšķirīgi ierobežojumi, to vidū arī komandantstunda. Arī Portugālē, tāpat kā mūsu valstī, dažādi noteikumi mēdz strauji mainīties un, piemēram, niansēs atšķīrās nosacījumi Ziemassvētkos un gadumijā.

Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, ir likumsakarīgi, ka ar to saistītās krīzes pārvarēšana Portugāles prezidentūras laikā, kas ilgs līdz 30. jūnijam, būs viena no dominējošajām tēmām. Portugāle ir apņēmusies veicināt ES dalībvalstu sadarbību, lai veicinātu visas ES ekonomikas atveseļošanu un lai palīdzētu dalībvalstīm izkļūt no Covid-19 krīzes, sacīts ES Padomes publiskotajā informācijā. 

Covid-19 pandēmija ir izraisījusi epidemioloģisku, ekonomisku un sociālu krīzi, kurai līdzīga mēroga krīze Eiropā nav bijusi kopš Otrā pasaules kara, bet ar vakcīnu centralizētu iegādi, ko organizē Eiropas Komisija, un ar Eiropas līmeņa vakcinācijas plāniem, no vienas puses, un Vācijas prezidentūras panākto vienošanos par daudzgadu finanšu shēmu, kā arī programmu Nākamās paaudzes ES (Next Generation EU), no otras puses, ir likts pamats, kas ļaus visām dalībvalstīm pārvarēt pandēmiju un atjaunot ekonomiku, uzskata Portugāles premjerministrs Antonio Kosta.

Portugāle lielu vērību plāno pievērst arī zaļo ideju īstenošanai un digitalizācijai. Portugāles prezidentūras ES Padomē vadmotīvs ir "Laiks gūt rezultātus – taisnīga, zaļa un digitāla atlabšana". 


Minimālā alga – 775,8 eiro

Vairāk nekā 92 tūkstošus kvadrātkilometru lielā Portugāle, kurā dzīvo nedaudz vairāk par desmit miljoniem iemītnieku, neietilpst turīgāko ES dalībvalstu t. s. klubā, kurā tradicionāli ierindo Vāciju, Franciju un Ziemeļvalstis, kā arī Austriju un Beniluksa valstis. 

Tomēr pēc vairākiem rādītājiem labklājības līmenis Portugālē ir augstāks nekā Latvijā. Tā, piemēram, minimālā alga Portugālē no šā gada 1. janvāra ir aptuveni 775,8 eiro, bet mūsu valstī – vien 500 eiro. Jaunākie pieejamie dati par t. s. reālo individuālo patēriņu jeb AIC rādītāju, kas tiek definēts kontekstā ar Pirktspējas paritātes standartiem, atklāj, ka mūsu valstī 2019. gadā šis rādītājs bija 71% no ES vidējā līmeņa, bet Portugālē vairāk – 86% –, vēsta LETA. Savukārt bezdarba līmenis Latvijā un Portugālē daudz neatšķiras – Portugālē pērn pavasarī, kad sākās Covid-19 pandēmija, bezdarba līmenis bija ap 6%, bet novembrī nedaudz pārsniedza 7%. Savukārt Latvijā, sākoties Covid-19 pandēmijai, bezdarba līmenis bija ap 6–7%, bet novembrī – ap 7–8%.

Taču ir arī tādi dati, kuros mūsu valsts pozitīvā nozīmē pārspēj Portugāli. 2020. gada pirmajos desmit mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2019. gadā Latvijas eksporta apjoms samazinājās tikai par 1%, bet Portugāles eksporta apjoms – par 12%, Latvijas importa apjoms minētajā periodā kritās par 8%, bet Portugāles – par 16%, atsaucoties uz ES statistikas biroja Eurostat informāciju, vēsta LETA. Jāpiebilst, ka Portugāles nozīmīgākās ārējās tirdzniecības partneres ir tās vienīgā sauszemes kaimiņvalsts Spānija, kā arī vēl Francija un Vācija. 


Tūrisms ļāva izkļūt no iepriekšējās krīzes

Portugāle, tāpat kā Latvija, bija to valstu vidū, kas smagi cieta 2009. gada globālās finanšu krīzes rezultātā. Bezdarba līmenis, kas pirms globālās finanšu krīzes radītā trieciena ekonomikai Portugālē bija zemāks par 8%, krīzes ietekmē strauji kāpa un pat pārsniedza 16%, rāda statistikas vietnē Statista.com apkopotie dati. Tomēr Portugālei no iepriekšējās krīzes izdevās izkļūt visai veiksmīgi. "Par ekonomisko dzinēju kalpojusi Portugāles tūrisma nozare. Portugāle ir viens no lētākajiem tūrisma galamērķiem reģionā, un tūrisma industrijas panākumi palīdz arī citām nozarēm," pirms trim gadiem interneta vietnē Makroekonomika.lv rakstīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Muižnieks un arī norādīja, ka Portugālē "pēdējo trīs gadu laikā tiek atvērtas vidēji 50 jaunas viesnīcas gadā". Viesnīcu industrijas attīstība savukārt veicināja būvniecības attīstību un ar to saistīto investīciju ienākšanu Portugālē. Muižnieks gan jau tolaik vērsa uzmanību uz tādu risku, ka Portugāles tūrisma nozare "paļaujas uz ārējiem faktoriem", un jau tobrīd brīdināja, ka šāda "izaugsme nevar būt mūžīga".

Protams, toreiz, 2018. gadā, neviens nevarēja prognozēt, ka 2020. gada pavasarī Portugālē un daudzās citās valstīs tūrismu pilnībā paralizēs Covid-19 pandēmija. Turklāt, ja pandēmijas sākumposmā daudzu Portugāles viesnīcu, tūrisma objektu, kā arī reģionu īstenotajā komunikācijā un mārketingā bija jaušama optimistiska pārliecība, ka Covid-19 ceļošanā radījis vien īslaicīgu pauzi, tad patlaban, pandēmijai ilgstot jau desmit mēnešus, optimisma kļuvis krietni mazāk. Turklāt psiholoģiskā aspektā būtiska nianse ir arī tā, ka Portugāles katoliskā sabiedrība cerēja, ka, apzinīgi ievērojot ierobežojumus pagājušā gada Lieldienās, būs iespējams Ziemassvētkus svinēt kā parasti –  pulcējoties kopā gan reliģiskos, gan saviesīgos pasākumos un uzņemot ārvalstu viesus. Tomēr tā nenotika, un arī Ziemassvētki bija jāsvin klusi, ievērojot distancēšanos un citus epidemioloģiskās drošības pasākumus.


No ceļotāju pūļiem līdz tukšām viesnīcām

Tieši pirms Covid-19 pandēmijas, 2019. gadā, Portugālei ar tūrisma eksportu jeb ārvalstu tūristu piesaisti veicās ļoti labi. Tiek pieļauts, ka minētajā gadā tūrisms veidoja 15,4% no Portugāles iekšzemes kopprodukta, uzsver šīs valsts Nacionālais statistikas institūts (nosaukums portugāļu valodā – Instituto Nacional de Estatística). Turklāt tiek arī norādīts, ka tūrisma nozare auga straujāk nekā valsts ekonomika kopumā. 

2019. gadā Portugālē bija 6833 oficiālajos statistikas datos ietvertas viesnīcas un citas tūristu mītnes (no tām 6048 atradās kontinentālajā Portugālē, 404 – Azoru salās un 381 – Madeirā), un par viesu trūkumu tās nevarēja sūdzēties. Lisabonas un Portu ostās, kā arī Azoru salās par biežiem viesiem bija kļuvuši kruīza kuģi, kas atveda vienlaikus pat vairākus tūkstošus ceļotāju. Vērienīgi attīstījās arī aviosatiksme, un, piemēram, bija pieejams tiešais avioreiss Rīga–Lisabona, ko piedāvāja lidsabiedrība airBaltic.

Tiek pieļauts, ka 2019. gadā Portugālē ieradās vairāk nekā 24 miljoni ārvalstu tūristu. Dažādos avotos atrodamie dati gan atšķiras, tomēr nav šaubu par to, ka tūristu skaits Portugālē XXI gadsimta otrās desmitgades laikā ir ievērojami audzis. Ārvalstu tūristu vidū nozīmīgu lomu spēlēja viesi no kaimiņvalsts Spānijas, bet Portugāle bija iecienīta arī Apvienotās Karalistes, Francijas un Vācijas tūristu vidū. Daudz viesu bija no Brazīlijas, kas skaidrojams ar šīs Dienvidamerikas valsts un Portugāles vēsturiskajām saitēm. Liela interese par Portugāles apskati bija arī ceļotājiem no ASV. Turklāt, tāpat kā citās Eiropas valstīs, arī Portugālē daudzviet bija pamanāmi tūristi no Ķīnas.

Tūristu skaitam augot, 2019. gadā aizvien biežāk kļuva dzirdamas bažas, ka Lisabonas vēsturiskajos rajonos, Portu slavenākajos kvartālos, Dienvidportugāles kūrortu reģionā Algarvē, nelielajās Azoru salās un citviet Portugālē viesu kļuvis pat par daudz, jo vietējā tūrisma infrastruktūra tik lielu skaitu ceļotāju nespēj kvalitatīvi uzņemt, – muzeji, krodziņi un suvenīru veikali ir pārpildīti, dabas objektos veidojas drūzma un masu tūrisma intensitāte apraud gan vietējo iedzīvotāju mieru, gan vietējo identitāti.

Kamēr par tā dēvēto overtourism jeb pārāk lielu skaitu tūristu diskutēja šīs nozares eksperti, pienāca Covid-19 pandēmija, un tūrisms piedzīvoja dramatisku kritumu. Pēc Nacionālā statistikas institūta aplēsēm, pērn novembrī Portugāles tūristu mītnēs uzturējās 415,7 tūkstoši viesu, kas ir par 76,3% mazāk nekā 2019. gada novembrī. Kritums vietējo tūristu segmentā novembrī bijis 58,6%, bet ārvalstu tūristu segmentā – 85,2%. Viesu uzturēšanos raksturojošā statistika arī rāda par 90% lielāku kritumu gan ASV, gan Brazīlijas, gan Ķīnas tūristu segmentā, par 80% lielāku kritumu gan Apvienotās Karalistes, gan Francijas, gan Spānijas tūristu viesošanos raksturojošajos datos un gandrīz 80% lielu kritumu datos, kas ataino Vācijas ceļotāju uzturēšanos Portugāles tūristu mītnēs. Turklāt novembrī gandrīz puse (46,4%) no visām tūristu mītnēm viesus vispār neuzņēma, vēsta Nacionālais statistikas institūts.

Portugāles prezidentūra ES Padomē varētu veicināt pārējo ES dalībvalstu iedzīvotāju interesi par Portugāli un līdz ar to arī tūrisma atdzimšanu, taču Covid-19 radītie sarežģījumi vēl nav beigušies. Ieceļojot Portugālē no citas ES dalībvalsts, ja vien nav ieviesti īpaši nosacījumi, jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, veikts ne agrāk kā 72 stundas pirms ieceļošanas. Lidostā pasažieriem tiek mērīta ķermeņa temperatūra. Covid-19 simptomu gadījumā ieceļotājs tiek nosūtīts uz ārstniecības iestādi, informē Latvijas Ārlietu ministrija un arī norāda, ka pirms ieceļošanas Portugālē jāreģistrējas īpašā reģistrācijas vietnē. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses