Jaunus tirgus meklējot
Lai gan līdz šim pilnīgi visu saražoto Dulkan realizējis vietējā tirgū, makšķernieku pāriešana taupības režīmā likusi sākt aktīvu eksporta tirgu izzināšanu. Pagājušais gads pabeigts ar apgrozījuma kāpumu, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz 2006.gada rādītājus, un saražotās produkcijas apjomi šogad auguši par 30%, tomēr ekonomiskā lejupslīde ļāvusi saprast, ka ar Latvijas tirgu vien nepietiks. "Pagājušajā gadā cilvēki rindā stāvēja, patlaban dienā vidēji izgatavojam divas laivas — vairāk nav vajadzības pieprasījuma dēļ. Cenas pie mums ir no 380 līdz 1300 latiem, un laiva parasti nav pirkumu saraksta augšgalā," stāsta trīs gadus jaunā ražotāja Dulkan komercdirektors Armands Romanovs. Iestrādes ražotājam ir jau Igaunijas un Lietuvas virzienā, bet nākotnē iecerēts vest Rīgā tapušās laivas arī uz Vāciju un Skandināviju. Konkurents Bush, kurš darbību sācis jau 1992.gadā, dienā vidēji izgatavo ap 8—9 laivām un atšķiras ne vien ar uzņēmuma gaduskaitu, bet ar to, ka lielāko daļu produkcijas vedis eksportā, pārsvarā uz Eiropu. Patlaban vietējā tirgū nonāk 30—40% no saražotā. Bush pēdējo pusgadu pārlaiduši samērā mierīgi, un, kā norāda uzņēmuma īpašnieks, — veiksmes stūrakmens ir sabalansētais eksporta portfelis. Kamēr patēriņš krities Skandināvijā, tādās valstīs kā Horvātijā, Bulgārijā un Polijā interese par Latvijas ražotāju ir kāpusi.
Serviss — vietējo pluss
Baltijas valstu mērogā Latvija uzskatāma teju par piepūšamo laivu ražotājlielvalsti, jo tieši Rīgā atrodas divas vienīgās šāda veida ražotnes, kurās pēc šabloniem gluži kā ateljē pēc piegrieztnes tiek līmētas kopā vietējā dizaina gumijas laivas makšķerniekiem. Neskatoties uz makšķerēšanas popularitāti, Eiropā kopumā ir tikai pāris vērā ņemamu konkurentu. Lauvas tiesu no piepūšamo laivu nišas Latvijas tirgū aizņem abu vietējo ražotņu veikums, kā arī Ķīnā saražotā produkcija, un tikai nelielu daļu — gumijas laivas no Krievijas. "Vēl viena ražotāja ienākšana vietējā tirgū runā par labu pircējam," konkurences saasināšanos vērtē Bush īpašnieks Igors Bušs, vienlaikus norādot, ka aiziešana no viņa uzņēmuma, līdzi paņemot "tehnoloģiju un šablonus", viņam vēl aizvien kremt. "Tas, ka Dulkan cilvēki sākotnēji strādāja Bush ražotnē, nevienam nav noslēpums," piekrīt Dulkan komercdirektors Armands Romanovs, skaidrojot, ka aiziešana notikusi attieksmes un atlīdzības dēļ. Vietējo pluss ir arī cieša saikne ar klientu. "Paši esam makšķernieki, zinām, kādai jābūt ērtai laivai, turklāt esam gana mazi, lai opertatīvi uzlabotu modeļus pēc klientu ieteikumiem," tā A.Romanovs.
Uz piepūšama kutera
Dulkan ieceres nākamgad ražot daļēji piepūšamus ūdensmotociklus konkurents Bush vērtē skeptiski. "Ar to jau Eiropā daudzi ražotāji ir nodarbojušies, taču cenas galu galā iznāk pārāk augstas," lēš I.Bušs. Attīstības plāni tuvākajiem gadiem abiem konkurentiem gan sakrīt, runājot par arvien garāku un vērienīgāku laivu ražošanu. "Plastmasas grīdas, piepūšami borti un līdz pat 12 metriem garumā," nākotnes ieceres ieskicē I.Bušs.