Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ieilgušais strīds par termināļa atrašanās vietu licis lietuviešu politiķiem lemt par sava SGT projekta attīstīšanu, jo tieši Lietuva pēc Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas ir visvairāk atkarīga no gāzes importa un maksā par to augstāko cenu.
«Mēs paši viņiem [Lietuvai] esam devuši pamatu šaubām par Latvijas izlēmību pārtraukt Gazprom monopolu,» saka Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība). Viņš domā, ka Lietuvas SGT drīzāk ir politisks, ne ekonomisks solis un kopīgajam Baltijas valstu SGT projektam netraucēs.
Ignorē norunas
«Ir nepatīkami, ka Lietuva, kas tik bieži runā par reģionālo sadarbību un solidaritāti, pati to ignorē,» norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Viņaprāt, ja Lietuva savu SGT patiešām izveidos, Baltijas valstu izredzes tikt pie ES līdzfinansējuma reģionāla termināļa būvei var sarukt. «Var tikai spekulēt, kāpēc Lietuva šajā brīdī ir izvēlējusies ceļu, kas ir pretrunā ar iepriekšējām norunām,» saka J. Pūce. Viņš arī netieši norāda, ka tieši Krievija ir lielākais ieguvējs no tā, ka Baltijas valstis nespēj vienoties par kopīgu alternatīvu gāzes piegādēm.
Lietuvas valstij piederošais uzņēmums Klaipedos nafta (KN) nesen paziņoja, ka uz 10 gadiem noslēgts aptuveni 520 miljonu eiro vērts līgums ar Norvēģijas Hoegh LNG par peldošā SGT izveidei nepieciešamo iekārtu un kuģa līzingu. Peldošo SGT no 2014. gada iecerēts izvietot uz 294 metrus gara kuģa, ko būvēs Hyundai Heavy Industries, informē Lietuvas Enerģētikas ministrija (EM).
SGT atrastos Klaipēdas ostā, gāzi sašķidrinātā veidā līdz tam piegādātu ar kuģiem. Šāda tipa SGT būšot par 50% lētāks, salīdzinot ar termināļa būvi uz sauszemes, uzsver Lietuvas EM. Minētais līzinga līgums vēl jāapstiprina KN akcionāriem.
Politisks projekts?
Klaipēdas SGT ekonomisko pamatojumu apšauba gan K. Kariņš, gan bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība), uzsverot, ka no SGT nāksies pārbūvēt vai atjaunot gāzesvadu aptuveni 200 kilometru garumā, kas izmaksās ap 200 miljoniem eiro, vēsta LETA. Turklāt peldošā termināļa uzturēšanas izmaksas būšot augstākas.
«Pat ja tas tiks izveidots, šis terminālis nespēs nodrošināt visu triju Baltijas valstu vajadzības. ES vēlme ir, lai viss Baltijas reģions tiktu pie alternatīva gāzes piegādes avota,» uzsver K. Kariņš. Tāpēc ES līdzfinansējums reģionālajam Baltijas valstu SGT būs pieejams arī tad, ja Klaipēdas projektu īstenos. Iespējams, aktivitātes ap Visaginas AES un Klaipēdas SGT saistītas ar rudenī gaidāmajām Lietuvas parlamenta vēlēšanām un politiķu vēlmi demonstrēt rīcību enerģētiskās neatkarības virzienā.
ES līdz rudenim noslēgs pētījumu, kas būs par pamatu visu triju Baltijas valstu reģionālā SGT vietas izvēlei.