Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Mēbeļu ražotāji – piesardzīgi pozitīvi

Pašmāju mēbeļu nozarē palielinās produkcijas izlaide, uzlabojas arī pārdošanas prasme eksportā.

Pēdējos gados augusi gan mēbeļu nozares produkcijas izlaide, gan apgrozījums, gan eksporta procents. Nozares uzņēmumi meklē jaunus tirgus, dažām kompānijām ir kāpumi, ir kritumi, un šie procesi veido kopējo ainu. Asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektore Ieva Erele vērtē, ka nozarē vērojama piesardzīgi pozitīva izaugsme. Pēdējos gados ir nodibināti jauni perspektīvi rūpnieciskie uzņēmumi, kā arī pieaug dizaina loma. Uzlabojas arī pārdošanas prasme eksportā. Daudzi uzņēmumi ir strādājuši pie ražošanas optimizācijas procesiem, un tas nenoliedzami devis savu rezultātu un pozitīvo ietekmi uz kopējo nozares sniegumu, lai arī nav noticis uzreiz. Līdz ar to 2016. gadā mēbeļu ražotāju produkcijas izlaide sasniedza 180 miljonu eiro, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt šīgada pirmajā pusē nozares produkcijas izlaide ir augusi vēl par 13%, salīdzinot ar atbilstošu laika periodu 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Kopumā nozares eksports pēdējos gados ir svārstījies starp 70% un 80%, tieši pēdējā laikā tuvojoties maksimumam.

Dānijas gadījums

Pērn ir samazinājies nozares eksports uz Lielbritāniju, taču pieaudzis uz Skandināviju, kā arī citām valstīm, savukārt šogad vērojams izteikts eksporta pieaugums uz Dāniju, turpretim uz citiem lielajiem tirgiem – sarukums. Jāņem vērā, ka Latvijas mēbeļu ražotāju lielākie tirgi ir stabilie Rietumeiropas un Skandināvijas tirgi. Eksports uz Vāciju pērn bija 25,7 miljoni eiro, uz Dāniju – 25,1, uz Zviedriju – 13,2, uz Lielbritāniju – 11,2, liecina Zemkopības ministrijas apkopotie dati par koka mēbeļu eksportu.

Attiecībā uz Dānijas gadījumu jāņem vērā, ka Latvijā darbojas Dānijas kapitāla uzņēmums Kvist, kas visu savu saražoto produkciju eksportē uz Dāniju. Ražošanas pieaugums atspoguļojas arī uzņēmuma finanšu rezultātos, piemēram, 2012. gadā Kvist apgrozījums bija 3,3 miljoni eiro, pērn – 22,2 miljoni eiro. Strauji pieaudzis arī darbinieku skaits – no 154 cilvēkiem 2012. gadā līdz 543 pērn, līdzīgi palielinājušās arī nomaksāto nodokļu summas, liecina Crediweb.lv dati. Uzņēmuma straujais apgrozījuma pieaugums saistīts arī ar to, ka 2016. gada pirmajā pusē uz Latviju tika pārcelta kompānijas Slovākijas ražotne, kur tika ražotas masīvkoka mēbeles un detaļas. Lai arī paplašinātajai Latvijas ražotnei tiek plānots turpmāks apgrozījuma pieaugums, 2016. gadā piedzīvoti zaudējumi 600,4 tūkstošu eiro apmērā, kas saistīti gan ar produkcijas sortimenta pieaugumu, gan lielo jauno darbinieku skaitu utt.

Runājot par nākotnē dominējošiem tirgiem, I. Erele teic, ka pagaidām prognozēt ir pāragri. "Pārmaiņas notiek, un jauno tirgu atrašana ir atkarīga no katra ražotāja pārdošanas departamenta profesionalitātes. Ir pieauguši eksporta apjomi uz mazākiem tirgiem, piemēram, ASV. Tāpat tikko ir noslēgts CETA līgums (Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu), kas arī var nospēlēt lomu mūsu nozarē," spriež asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektore.

Sargā tirgu

Lai arī Eiropa ir vienots tirgus, valstis cenšas pasargāt savus ražotājus no ārvalstu konkurentiem. I. Erele stāsta, ka dažas valstis to mēdz darīt ar stingru standartu palīdzību. Kaut gan par Lielbritāniju kā par ES dalībvalsti nu jau vairs nav ko runāt, tā tomēr var kalpot par piemēru sava mēbeļu tirgus protekcionismam. Īpaši tas ir attiecināms uz mīksto mēbeļu segmentu, kurā valda ļoti strikti ugunsdrošības noteikumi, tāpat arī noteikumi, kas attiecas uz stikliem korpusa mēbelēs. Savukārt Vācija uztur TÜV (Technischer Überwachungsverein) standartu bērnu mēbelēm, it īpaši gultiņām, un dažas lielās veikalu ķēdes pieprasa FSC sertifikātu kokmateriāliem. Spilgts piemērs sava tirgus regulēšanai ir arī mūsu kaimiņi – Baltkrievija: noteikumi tur reizumis ir pat skarbāki par Lielbritānijas regulējumiem. "Ārvalstu ražotājiem, tai skaitā Latvijas uzņēmumiem, kas orientēti uz eksportu, ir jāatbilst šiem regulējumiem, sertifikātiem, un tikai tādā veidā tie spēs piedāvāt attiecīgajā tirgū pieprasīto un arī pasargāt sevi kā ražotāju," norāda I. Erele.

Savukārt Latvijā, viņa teic, var vest iekšā faktiski gandrīz jebko. Piemēram, uz Latviju tiek importētas un te ir nopērkamas gultiņas, kuras sadalās (sabirst), neizturēdamas pirmo slodzi. Šādi gadījumi nonāk arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra redzeslokā – to pierāda gan sūdzības, gan dažādi testi. Pašreiz Latvijā nāk iekšā skandināvu izcelsmes uzņēmums IKEA, kura mēbeles atbilst visiem standartiem, kas vien pasaulē izdomāti. "Piemēram, ja mēbeles korpusam jāiztur 20 000 slodzes ciklu, tad tas arī iztur tik un ne vairāk. Attiecīgajā cenu kategorijā ir grūti konkurēt, un Latvijā to arī gandrīz nedara. Tas ir piedāvājums, kas apmierina pircēju iespējas. Protekcionisms no valsts šeit ir lieks, jo tāds ir tirgus un katram segmentam ir sava prece," uzskata asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektore. Viņa atgādina, ka pirmā šāda cīņa, kā pasargāt vietējos ražotājus no ārvalstu konkurentiem, tika izcīnīta Latvijas Nacionālās bibliotēkas stāstā.

Atkarībā no nišas

Valstī sāk aktivizēties būvniecība, tomēr pagaidām vietējā tirgus potenciālu mēbeļu nozares uzņēmumi jūt un izmanto dažādi. Piemēram, Latvijas finiera meitasuzņēmums Troja, kas pašlaik mēbeļu tirdzniecību koncentrē vietējā tirgū, lielākoties strādā ar individuāliem projektiem, kur vajadzīga cieša komunikācija ar klientu. Uzņēmumā ir vērojams saplākšņa biroja mēbeļu izlaides un apgrozījuma pieaugums. Piemēram, šīgada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2016. gadā mēbeļu produkcijas apgrozījums vietējā tirgū ir pieaudzis aptuveni par 45%. To veicinājusi gan iesaiste lielākos projektos, gan produktu klāsta un daudzveidīgu risinājumu ieviešana.

Savukārt Kates valdes loceklis Jānis Vējš, lai arī šo gadu vērtē kā visnotaļ pozitīvu, atzīst, ka pircēju aktivitāte ir samērā stagnējoša. Jāatzīmē, ka Kates primārais fokuss ir mēbeļu tirdzniecība Latvijā. Šogad uzņēmums strādā ar apgrozījuma pieaugumu gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, tomēr to noteic atsevišķi Latvijas mērogam lieli (virs 100 000 eiro) objekti. Pārsvarā tās ir tiešās ārvalstu investīcijas – zvanu un citu ārpakalpojumu centru izvietošana un esošo paplašināšana Rīgā. Līdz ar to uz apgrozījuma pieaugumu no ekonomikas kopējās izaugsmes uzņēmumā pagaidām necer. "Šķiet, būvniecības pieaugums ir sajūtams tikai masu medijos vai Ekonomikas ministrijas vīzijās un tas vēl nav nonācis līdz būvniekiem, kur nu vēl līdz mēbeļniekiem," saka J. Vējš, norādot, ka pēdējā laikā ekspluatācijā ir nodota tikai viena biroju ēka – Place Eleven (14 stāvu augsta A klases biroju ēka, kas nodota ekspluatācijā 2016. gada nogalē). Patlaban tiek būvēta Jaunās Teikas nākamā kārta, bet vairāk nekā neesot. Lai arī privātajā sektorā esot uzbūvēts vairāk, šo dzīvokļu pārdošana un līdz ar to arī iekārtošana norit jūtami lēnāk.

Dažāds noskaņojums

Nozares uzņēmēju noskaņojumu, iespējams, var skaidrot ar tendencēm, kas parādās arī Citadele bankas indeksā. Pašlaik visoptimistiskāk noskaņoti ir tieši ražotāji, arī būvnieki pēc vairākus gadus ilgušās "depresijas" sākuši skatīt dzīvi gaišākās krāsās, savukārt visdrūmāko vaigu rāda tirgotāji. Turklāt lielie uzņēmēji tradicionāli ir daudz optimistiskāki par mazajiem – vislielākā plaisa ir starp uzņēmumiem, kas nodarbina vairāk nekā 250 darbinieku, un tiem, kuros to skaits ir mazāks par desmit. Citadele bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš stāsta, ka kopumā uzņēmēju optimisms joprojām ir trausls. "Jūnijā un jūlijā visoptimistiskākā nozare bija ražošana, kam sekoja būvniecība, citas nozares šo optimismu vēl neizjūt, un tirgotāji kopumā joprojām ir kritiski noskaņoti," skaidro M. Āboliņš. Aplūkojot noskaņojumu atkarībā no tā, vai uzņēmums nodarbojas ar preču vai pakalpojumu eksportu vai ne, redzams, ka 2017. gada otrajā ceturksnī, tāpat kā iepriekšējā ceturksnī, eksportējošo uzņēmumu vadītāji ir noskaņoti optimistiski, bet neeksportējošo uzņēmumu vadītāji – drīzāk pesimistiski, turklāt starpību var vērtēt kā samērā lielu. Jāatzīmē, ka trīs senāk veiktajos pētījumos pesimistiski bija noskaņoti uzņēmēji abās grupās.

J. Vēja ieskatā Latvijas tirgū, iespējams, lielākā problēma ir darbaspēka pieejamība, tā izmaksu kāpums vai, pareizāk sakot, nevienlīdzīgā konkurence ar nozarē stipri jūtamo "pelēko zonu". "To varam kompensēt tikai ar iekšējo procedūru pārskatīšanu un efektivitātes pieaugumu," spriež J. Vējš. Viņaprāt, tirgus situācija kopumā nav spoža, un apbrīnu izraisa konkurences pieaugums – šāgada pavasarī atvērts milzīgs mēbeļu veikals Berry Brīvības ielā Rīgā, gada nogalē plānots atvērt veselu interjera kompleksu Decco centrs Katlakalna ielā Rīgā.

Saistībā ar būvniecības nozares pieaugošajām aktivitātēm Trojas tirgvedības speciāliste Elīna Strumpmane vērtē, ka noteikti augs arī mēbeļu tirdzniecības apjomi, tomēr precīzi prognozēt ietekmi uz uzņēmumu vai nozari kopumā ir grūti. Latvijā ražoto mēbeļu noiets vietējā tirgū atkarīgs no vairākiem faktoriem, arī no patērētāju vēlmes domāt zaļi un iegādāties kvalitatīvas vietējā ražojuma preces lietošanai ilgtermiņā. I. Erele papildina, ka valstiskā līmenī vēl ir priekšā liels darbs ar Latvijas pilsētām un pašvaldībām zaļā iepirkuma kontekstā, kas varētu būt viens no reālākajiem veidiem, kā vietējiem ražotājiem dot iespēju sevi parādīt vietējā tirgū, neskatoties vienīgi zemāko cenu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses