"Lidostai bija grandiozi attīstības plāni - 30 miljoni pasažieru, divi skrejceļi, jauns terminālis, ko ceļ lidosta, tad airBaltic, un beigās to neceļ neviens. Mēs esam kādu laiku parunājuši par iespēju attīstīties, bet diemžēl reāli attīstījušies neesam," secināja A. Mūrnieks, piebilstot, ka lidostas kā infrastruktūras elementa attīstība nav tik daudz pašas lidostas rokās, cik valsts politiskā stratēģijā.
"Lidosta, protams, analizē nenosegtos virzienus, strādā kopā ar aviokompānijām. Ryanair mums nesen teica - ja dosiet labu cenu, mēs jums vēl vienu miljonu pasažieru atvedīsim. Laba doma, bet vai lidostai kā instrumentam vajag šo vienu miljonu? Paši saviem spēkiem mēs papildu infrastruktūru neesam spējīgi uzcelt. Aprunājoties arī ar citām iesaistītām pusēm, nācām pie slēdziena, ka nevienam īsti to vēl vienu miljonu pasažieru Rīgā nevajag," skaidroja A. Mūrnieks.
Pašlaik Rīgas lidostā ir vērojams pasažieru skaita kritums - 5,9% gada pirmajos sešos mēnešos. "Pārsvarā sarūk tranzītpasažieru skaits, kas lielā mērā veidoja tos piecus miljonus pasažieru, ko lidosta apkalpoja pērn. Jāskatās, kur iet tālāk," sacīja A. Mūrnieks.
Šogad lidosta rēķinās ar aptuveni pusmiljonu pasažieriem mazāk, nekā pērn.