Pērnā gada izaugsmes dzinējspēkiem varētu būt labas iespējas arī šogad

Valsts ekonomikas apjoms faktiskajās cenās aizvadītajā gadā sasniedza jaunu vēsturiski augstāko punktu, respektīvi, 29,5 miljardus eiro, un šobrīd jau gandrīz varam būt droši, ka šogad mūsu valsts tautsaimniecības vērtība pārsniegs 30 miljardu eiro atzīmi. Par to liek domāt arī pagājušā gada pēdējā ceturkšņa dati, kas izaugsmes ziņā uzrāda straujāku tempu, nekā fiksēts pērn kopumā. Proti, gada pēdējos trijos mēnešos pret šo pašu laika periodu 2017. gadā valsts tautsaimniecība bijusi par 5,1% lielāka.
 

Ar celtņiem un datoriem

Viens no straujās ekonomiskās izaugsmes veicinātājiem ir ES struktūrfondu apguve, kas lielā mērā  bijusi veicinoša būvniecības nozarei. Tās apjomi salīdzināmajās cenās (tātad atskaitot inflāciju nozares ietvaros) auguši par 21,9%. Tiesa, jāpiebilst, ka fondi ir izaugsmi veicinoši, taču nevar teikt, ka bez tiem tautsaimniecības progress apstātos. Straujš lēciens vērojams arī dzīvojamo māju būvniecībā, kuras uz ES fondu finansējumu nepretendē. Pērn šī segmenta apjoms faktiskajās cenās sasniedza 300,7 miljonus eiro, liecina CSP informācija. Tas ir par 39,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Protams, "tīrais pieaugums" ir mazāks, jo augušas arī būvniecības izmaksas, tomēr, lai arī kā tiek vērtēta celtniecības sadārdzināšanās, pavisam droši var teikt, ka 

reālais būvdarbu pieaugums procentuālā izteiksmē ir mērāms ar divciparu skaitli. 

Kā jau eksperti ne vienu reizi vien ir norādījuši, mūsu valstī ir ļoti zems hipotekārās kreditēšanas bāzes līmenis, kas ievērojami atpaliek no kaimiņvalstīm. Turklāt pašreizējie ekonomiskie apstākļi ir izteikti labvēlīgi tam, lai mājokļu aizdevumu apjoms pieaugtu līdz ar vidējās darba samaksas palielināšanos valstī.

Neapšaubāms mūsu ekonomikas dzinējspēks ir bijusi nozare, kas saistīta ar informācijas un komunikācijas pakalpojumiem (IKT). Šīs nozares darbības mērogi aizvadītajā gadā ir pieauguši par 13%. Turklāt gada pēdējais ceturksnis izaugsmes tempu ziņā ir bijis vēl veiksmīgāks, salīdzinājumā ar 2017. gada atbilstošu laika periodu tai sasniedzot 16,1%, kas, iespējams, nozīmē, ka nozares kāpuma tempi paātrinās. Taču, kā norāda Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Lija Strašuna, nozare patlaban saskaras ar izteiktu darbaspēka deficītu, kas līdz šim straujo darbības kāpumu varētu arī piebremzēt.

Izaugsmes paātrināšanos varētu būt piedzīvojušas vēl vairākas mūsu valsts ekonomikā svarīgas nozares. To vidū ir arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozare, kas gan aizpērn rudenī cieta plūdos un pērn vasarā no sausuma, taču ir svarīga darba vietu nodrošinātāja lauku apvidos. Šīs nozares kāpums pērn kopumā sasniedza 3,4%, taču pagājušā gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar pēdējo ceturksni 2017. gadā, bija gandrīz divas reizes lielāks – 6,3%.  Savukārt no lielākajiem ekonomikas spēlētājiem straujāka kļuvusi transporta nozare, kur šie skaitļi attiecīgi sasnieguši 5,3% un 7,3%, kā arī ekonomiskajā ziņā vēl lielākā apstrādes rūpniecība attiecīgi ar 2,7% un 3,5%.