Ar biogāzes ražotnes projektiem iesaku nesteigties, mums nav pietiekama pieredze un pētījumi Latvijas apstākļiem. Iesaku arī noskaidrot Ekonomikas ministrijas nostāju par kvotu sadalījumu, jo tas varētu būt ierobežojošs faktors.”Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks Indulis Āboliņš, informējot par iesniegtajiem projektiem saistībā ar enerģijas ražošanu no biomasas informē, ka: „Kopā iesniegts ir 31 projekts ar kopējo apjomu 80 miljoni latu, no tā nepieciešamais sabiedriskais finansējums būtu 31,5 milj. Ls. Izsludinātajai kārtai piešķirti tikai 10 milj. Ls, līdz ar to rūpīgāk ir jāvērtē un jāaranžē projekti. 42% no visiem projektiem ir robežās no 1- 2 milj. Ls. ”Tā kā mums ir savādāki klimatiskie apstākļi, ne visas tehnoloģijas Latvijas lauksaimnieki var pārņemt. Vairāki pārstāvji izteica bažas, ka daļa no iesniegtajiem projektiem nebūs dzīvotspējīgi un pēc dažiem gadiem var izrādīties, ka vairāki miljoni ir izlietoti nelietderīgi.Par Valsts ciltsdarba inspekcijas likvidāciju un jaundibinātā Latvijas Ciltsdarba centra plāniem informēja LOSP valdes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Paeglītis: „Saistībā ar pieņemto lēmumu, ka finansu resursu ekonomēšanas nolūkos tiek likvidēta Valsts ciltsdarba inspekcija un tās funkcijas tiek sadalītas citām institūcijām, tad vairākas ciltsdarba organizācijas, lai spētu pārņemt likvidētās iestādes funkcijas, nolēma dibināt Latvijas Ciltsdarba centru. Galvenais jaunizveidotās organizācijas mērķis ir nodrošināt tiesiskos, organizatoriski tehniskos un citus priekšnosacījumus ciltsdarba attīstībai Latvijā.” Tā kā Latvijas lauksaimniecība ir kritiskā situācijā, tad LOSP sēdē tika izskatīts arī jautājums par protesta akcijām, lai augstākstāvošās institūcijas redzētu, ka šajā nozarē problēmas ir un tās bez valsts atbalsta nav iespējams atrisināt. Lai paglābtu saimniecības no bankrota primārais solis ir kredītu pamatsummas atmaksas atlikšana, kā eksporta veicināšana, neļaujot mūsu veikalus pārpludināt ar ārvalstīs ražoto produkciju. Asociācijas Latvijas Dārznieks vadītājs Jānis Bērziņš: „ Problēmas nav tikai lopkopībā, bet arī augkopībā. Tagad dārzkopībā ir integrētā audzēšana un 50 līdz 100 saimniecībām būs jāiet cauri birokrātiskajam procesam, lai reģistrētos Valsts augu aizsardzības dienestā kā integrētās produkcijas audzētājiem. Svarīga problēma ir arī fakts, ka mēs piegādājam pārtikas uzņēmumiem preci, kurai realizācijas termiņš ir trīs, četras nedēļas, bet iepircēji norēķinās ātrākais 30 dienās. Ja tirgotājs mūsu produkciju pārdod nedēļas laikā, tad trīs nedēļas viņi rīkojas ar mūsu naudu. Svarīgi būtu panākt situāciju, lai naudas atmaksa būtu tikpat operatīva, cik pārdošanas process, taču tas jālemj valdības līmenī.”LOSP sēdē atbildot uz lauksaimnieku jautājumiem Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze saistībā par Valsts Augu aizsardzības dienesta pievienošanu Pārtikas un Veterinārajam dienestam un Tehniskās uzraudzības inspekcijas iespējamo pievienošanu Ceļu satiksmes un drošības direkcijai atbildēja, ka ministrija nesaredz nekādu labumu, lai institūcijas apvienotu pēc funkciju sadalījuma, vienīgo ietaupījumu paredzot uz administrācijai paredzēto finansējumu. Par piena nozares glābšanas plānu ministrs atbildēja, ka: „Galvenais jautājums saistāms ar eksporta subsīdijām, eksporta atmaksu, taču lai uz to pretendētu ir nepieciešamas garantijas. Mēs uzskatām, ka tām jābūt valsts garantijām. Par konkrētu atbalstu, kas paredzēts daļējai kredītprocentu dzēšanai tie ir 5,7 miljoni, taču reālā iespēja šo palīdzību izmantot adekvāti būtu 25 miljoni Ls. Bankas uzskata, ka svarīga ir paškapitāla pietiekamība attiecībā uz atliktajiem maksājumiem, tikko tie parādās – vajag papildus garantijas, kas tiek ņemtas no kredītņēmējiem, paaugstinātiem procentiem vai valsts.”Zemniekiem lielākā problēma šajā situācijā ir kredītprocentu atmaksa, kas sastāda pat 16 - 18% no pamatsummas. Līdz ar to LOSP atbalsta zemnieku protesta akcijas un izvirzītās prasības, lai mazinātu piena nozares kritisko situāciju valstī. Situācija ir traģiska piena un pakārtoti arī visās pārējās nozarēs, kas piespiedu kārtā tiek likvidētas. Līdz ar to ir pieņemts lēmums par iespējamām lauksaimnieku protesta akcijām Rīgā, jo situācijai nav cita risinājuma. Jau ziņojām, ka LOSP ir sagatavojis un iesniedzis Zemkopības ministram Mārtiņam Rozem konkrētus priekšlikumus un ierosinājumus piena nozares attīstības uzlabošanai valstī, kas jārealizē tuvāko nedēļu laikā. 26.janvārī lauksaimnieki tiksies arī ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani, finanšu ministru Ati Slakteri un zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, lai izlemtu konkrētus krīzes situācijas risinājuma variantus. Biedrība - Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir Latvijas nacionālā līmeņa lielākā un nozīmīgākā 37 lauksaimniecības daudznozaru un specifisko visu lauksaimniecības nozaru valsts līmeņa nevalstisko organizāciju apvienojoša institūcija un tā iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku politikas attīstības veidošanā un īstenošanā kopīgi ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.
Informāciju sagatavoja: Krista Garkalne, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sabiedrisko attiecību speciāliste.
Papildus informācija pa tālruni 6702 7320, 26311133 vai sūtot e-pastu uz [email protected]