Viņa norāda, ka šajā laikā ir svarīgi saprast, ka, lai radītu vairāk jaunas darba vietas, ir nepieciešams kāpināt tieši ražošanas un tādējādi arī eksportētos apjomus, nevis eksportu faktiskajās cenās.
"Importa apjomu kāpums 3. ceturksnī
bija ievērojami straujāks, nekā eksportam – gada izaugsme bremzējas no 29.4%
2.cetuksnī līdz 16.5%. Tātad importa cenas, visticamāk, turpina augt lēnāk, nekā
eksporta cenas. Tas mūsu patērētājiem un ražotājiem ir izdevīgi, jo ļauj patērēt
vai saražot vairāk ar tādām pašam izmaksām," secina ekonomiste.
"Vislielāko ieguldījumu gan eksporta, gan importa izaugsmei joprojām dod tālākai pārstrādei domātās preces. 3. ceturksnī preču ārējās tirdzniecības deficīts palielinājās par vairāk nekā 200 miljoniem latu, ko galvenokārt virzīja tieši straujš starppatēriņa importa kāpums. Daļa no tā, visticamāk, tika izmantota arī iekšzemes patēriņam, jo 3. ceturksnī mazumtirdzniecības apgrozījums strauji auga. Nenoteiktībai pieaugot un optimismam mazinoties, importa kāpums šī gada beigās, iespējams, saruks krasāk, jo arī eksports, patēriņš un investīcijas varētu augt lēnāk."