Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Tautsaimniecības norises labvēlīgas mēbeļu ražošanas kāpumam

Samērā augstais Latvijas mežainums uz citu ES valstu fona un visai lēts vietējais darbaspēks ir faktori, kuriem vajadzētu rūpēties par daudzsološām mēbeļu ražošanas perspektīvām Latvijā. Par izaugsmi gan nevaram sūdzēties.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija liecina, ka šāgada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn produkcijas izlaide mūsu valsts mēbeļrūpniecībā pieaugusi par 7,3%. Sniegums nav slikts un gandrīz līdzvērtīgs kopējam apstrādes rūpniecības izaugsmes tempam. Tomēr daudz sarežģītāk ir ar mēbeļu ražotāju pienesuma noteikšanu valsts kopējā ekonomikā. Kā teic DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, CSP to sīkākajā publiski pieejamajā dalījumā ir apvienojusi ar "citu ražošanu", kur ir sveces, medicīnas instrumenti un vēl šis tas, kopumā – nekas liels. Pēc viņa teiktā, šo rūpniecības apakšnozaru kopējā daļa iekšzemes kopproduktā (IKP) vienmēr bijusi zem 1%, 2014. gadā tā bija 0,6%, apmēram tikpat, cik 2000. gadā. Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava piebilst, ka uzņēmējdarbības strukturālo rādītāju statistika par pievienoto vērtību, kā arī rūpniecības statistika par produkcijas izlaidi rāda, ka mēbeļu ražošana atkarībā no gada veido aptuveni 1,5–4,5% no apstrādes rūpniecības. "Attiecinot to pret apstrādes rūpniecības īpatsvaru IKP, varam apjaust, ka gadu laikā mēbeļu rūpniecība IKP struktūrā veidojusi ap 0,25–0,65%. Pēdējos aptuveni desmit gados īpatsvars bijis zem 0,5%," ekonomiskos raksturlielumus ieskicē tautsaimniecības speciāliste.

Pagātnes spožums

Abi ekonomikas eksperti uzsver mēbeļrūpniecības atkarību no ekonomikas cikliem. P. Strautiņš stāsta, ka laikā no 2000. līdz 2007. gadam mēbeļu ražošana attīstījās ļoti strauji. "Tad strauji auga vietējais pieprasījums, plauka kokapstrādes nozares kopējā kompetence un kapacitāte, lielāko daļu šī laika perioda algas Latvijā bija ļoti konkurētspējīgas. Taču jau buma kulminācijā iezīmējās problēmas, piemēram, 2007. gadā pārtrauca darbību Amber Furniture, kas bija lielākais nozares uzņēmums tobrīd, jo algu līmenis dāņu īpašniekam Latvijā vairs nešķita interesants," attīstības peripetijas raksturo P. Strautiņš. Viņš piebilst, ka kopumā krīzes laikā mēbeļu produkcijas izlaide saruka uz pusi, kas ir daudz vairāk nekā rūpniecībā kopumā. Pēc tam ražošana ir pakāpeniski augusi, bet joprojām atpaliek no 2007. gada līmeņa, un rūpniecība kopumā to jau ir tālu pārsniegusi.

Eksports priecē

Tomēr ir arī labas ziņas. Pēc L. Vildavas teiktā, mēbeļu ražošanā aptuveni trīs ceturtdaļas saražotās produkcijas eksportē, galvenokārt uz citām ES valstīm. Eksperte skaidro, ka ekonomikas, būvniecības un mājokļu tirgus attīstība eksporta partnervalstīs rada pieprasījumu pēc mūsu valsts mēbeļu ražotāju produkcijas. "Mēbeļu eksporta vērtība pēdējos piecos gados augusi straujāk par kopējo eksporta vērtību. Viens no skaidrojumiem ir tāds, ka lielākoties eksportējam uz Zviedriju, Dāniju, Norvēģiju, Vāciju, kur ir ļoti aktīvs mājokļu tirgus," tirgus iespējas raksturo Swedbank eksperte. Pēc viņas domām, nozares ražošanas apjomu kāpināšanai labvēlīga ir arī šībrīža straujā Latvijas ekonomikas izaugsme un būvniecības sektora atgūšanās, tostarp aktivizējoties ES fondu ieplūdei. Tas rada pieprasījumu pēc patēriņa precēm, tostarp mēbelēm, gan no mājsaimniecību, gan uzņēmumu puses. "Sarūkošais bezdarbs un augošais vidējais atalgojums uzlabo patērētāju noskaņojumu. Eiropas Komisijas (EK) patērētāju noskaņojuma aptauju dati rāda, ka pēc ilgāka laika mājsaimniecības pauž lielāku gatavību veikt mājokļa uzlabojumus. Savukārt uzņēmēji, uzlabojoties biznesa perspektīvām un stabilizējoties finansiālajai situācijai, paplašinās vai uzlabo esošos ofisus, tostarp iegādājoties biroja mēbeles," teic ekonomikas speciāliste. Viņa uzskata, ka nozares attīstību tuvā nākotnē veicinās arī kreditēšana. Pagaidām patērētāji mājokļu iegādē vēl esot samērā kūtri, tomēr, pieaugot vēlmei iegādāties mājokli, tas papildus balstīs mēbeļu nozares izaugsmi. P. Strautiņš zina teikt, ka EK veiktās aptaujas rāda vēsturiski augstāko to cilvēku īpatsvaru Latvijā, kuri tuvākā gada laikā plāno uzlabot esošo mājokli. Augs jaunu mājokļu būvniecība. "Starp visiem koksnes produktiem, ko Latvijā ražo, mēbeles varētu būt visvairāk uz iekšējo tirgu orientētie. Iespēja ērtāk pasūtīt tieši sev vajadzīgo ir būtiska priekšrocība. Daļu no mēbelēm, īpaši tirgus lētākajiem segmentiem domātās, ir viegli transportēt. Taču daļa no dārgākajām, kas pašam lietotājam nav jāsaliek, ir diezgan neērtas, to transports var būt gaisa pārvadāšana," spriež DNB ekperts.

Resursu pietiekamība

Attiecībā uz kokapstrādi ik pa laikam izskan viedokļi par izejvielu trūkumu, tomēr no P. Strautiņa teiktā izriet, ka vismaz attiecībā uz mēbeļrūpniecību šī problēma ir mazāk aktuāla. "Ja mēs runājam par mežu saimniecisko ilgtspēju, lielas problēmas neredzu. Resursu pieejamība dažādām sugām svārstīsies, bet kopumā sagaidāmais pieejamais ciršanas apjoms turpmākajās desmitgadēs būs diezgan stabils," vērtē DNB eksperts. Viņš gan piebilst, ka spēja nodrošināt kokapstrādi ar resursiem, protams, nav vienīgais ilgtspējas kritērijs. "Ir cilvēki, kuri uzskata, ka mežu apsaimniekošana Latvijā ir pārāk intensīva. Nav šaubu, ka mūsdienu mežsaimniecība padara mežu viendabīgāku, garlaicīgāku, samazina bioloģisko daudzveidību. Taču, runājot par mēbeļu ražošanu, tā noteikti nav problēma. Piebildīšu – mēbeļu ražošanai nepieciešamajā daudzumā koksne varētu tikt ievesta, ja būtu šāda nepieciešamība," tā P. Strautiņš. Savukārt, runājot par mēbelēm, kas tiek izgatavotas no plātnēm, nevis masīvkoksnes, viņš zina teikt, ka liela daļa to izejmateriālu tiek ievestas. Latvijā ražo gan saplāksni, gan skaidu plātnes, tiesa gan, dažādiem mēbeļu ražotājiem ir dažādas prasības.

Bez milzu izrāviena

Bez pozitīvajiem faktoriem ir atsevišķas mazāk priecīgas nianses. Abi banku eksperti kā potenciāli negatīvu faktoru min darbaspēka izmaksu pieaugumu. Pēc L. Vildavas domām, bezdarba samazināšanās un vidējā atalgojuma pieaugums nozīmē, ka jaunus darbiniekus būs grūtāk atrast un viņi izmaksās dārgāk. Lai to pēc iespējas neitralizētu, jādomā par iespējām investēt ražīguma celšanā. "Mēbeļu ražošana ļauj radīt lielu pievienoto vērtību no koksnes kubikmetra, taču tā nav augstas pievienotās vērtības nozare, ja pieņem, ka galvenais kritērijs ir algas. Tās te ir zemākas nekā plātņu produktu ražošanā, lielajās zāģētavās. Algu kāpums radīs konkurētspējas problēmas dažādās nozarēs, bet mēbeļu ražošanā spriedzes līmenis būs virs vidējā," potenciālās tendences komentē P. Strautiņš. Tāpēc, raugoties no makro skatpunkta, viņš neredz iemeslus, kāpēc mēbeļu ražošanai vajadzētu īpaši izcelties uz kopējā rūpniecības fona – ražošana augs, bet bez milzu izrāvieniem, kāds nesen bijis elektronikā un elektrisko mašīnu ražošanā.

Runājot par mēbeļrūpniecības nozīmes palielināšanu ekonomikā, L. Vildava teic – lai būtiski kāpinātu mēbeļrūpniecības nozīmi IKP, tai jāaug būtiski straujāk nekā citām nozarēm. "Ņemot vērā šī brīža spēcīgo ekonomikas izaugsmi gan eksporta partnervalstīs, gan šeit pat, tuvāko dažu gadu laikā mēbeļu ražošanas īpatsvars IKP varētu pieaugt. Taču, kad izaugsme palēnināsies, to jutīs arī mēbeļu ražotāji. Turklāt negatīvās demogrāfiskās tendences Latvijā samazina izaugsmes potenciālu vietējā tirgū," skaidro Swedbank eksperte.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses