Algas turpina piedzīvot solīdu kāpumu

Tomēr jāņem vērā, ka atalgojums Latvijā ir visai atšķirīgs – ir gan ļoti lielas algas, bet vienlaikus ir visai augsts zemu atalgoto strādājošo īpatsvars, tāpēc strādājošā atalgojuma izmaiņu noteikšanā ir vērts izmantot darba samaksas mediānu. Saskaņā ar statistiķu aprēķiniem bruto darba samaksas mediāna šā gada 3. ceturksnī bija 848 eiro. Salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni (779 eiro), tā auga straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – pieaugumam sasniedzot 8,8%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī  gada 3. ceturksnī bija 623 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,3%. Tikmēr vidējā neto alga Latvijā sasniegusi 901 eiro, kas ir par 7,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Spiež ekonomika

Straujš – virs 5% – vērts vidējās algas kāpums Latvijā ilgst jau sesto gadu, ko iepriekš veicināja tautsaimniecības izaugsme un atgūšanās no finanšu krīzes, bet pēdējos divos trijos gados ekonomisko augšupeju pavada arī aizvien izteiktāks darbaspēka trūkums, pastāvot tik lielām algām, kādas darba devēji, vidēji rēķinot, bija gatavi maksāt iepriekš. Tā kā pēdējos gados sacensība par kvalificētākajiem darbiniekiem pieaugusi, turklāt trūkst arī mazāk kvalificētā darbaspēka, ieguvēji ir tie uzņēmēji, kas savus speciālistus ar augstu darba samaksu novērtējuši jau iepriekš. Vienlaikus situāciju vēl vairāk saasina emigrācija, jo, lai arī vidējais atalgojums strauji kāpj, tas tik un tā atpaliek ne tikai no Rietumeiropas valstīm, bet arī no kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas. Tas nozīmē, ka Latvijas darba devējiem, kas atrodas Igaunijas un Lietuvas pierobežā, var nākties domāt par straujāku algu kāpumu saviem darbiniekiem, lai viņi nepārietu strādāt pie konkurentiem robežas otrā pusē. Tomēr vienlaikus patlaban nevar izslēgt to, ka līdz ar lēnākiem ekonomikas tempiem nākamajā vai aiznākamajā gadā situācija varētu nedaudz mainīties. 

"Pakāpeniska ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, kas turpināsies vēl arī nākamajā gadā, un grūtības eksporta tirgos arvien vairāk atstās nospiedumu uz uzņēmumu apgrozījuma izaugsmi, kas daļai uzņēmumu var apstāties vai pat kļūt negatīva. Attiecīgi virknei uzņēmumu var nākties pārskatīt savus izdevumus, tajā skaitā algu fondu. Tādējādi algu kāpumam, lai gan ar novēlošanos, bet būtu jāseko kopējām ekonomikas tendencēm un nākamgad jāaug lēnāk," situāciju raksturo Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece. 

Lai gan darbaspēka trūkums joprojām ir būtisks algu pieauguma dzinulis, izskatās, ka tā ietekme sāk pakāpeniski mazināties, piebilst Swedbank speciāliste. Viņa atsaucas uz kompāniju aptauju datiem, kuri rāda, ka sarūk to uzņēmumu īpatsvars, kas darbaspēka trūkumu uzskata par vienu no svarīgākajiem uzņēmējdarbību ierobežojošajiem faktoriem. "2. ceturksnī tā bija nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa privātā sektora uzņēmumu (izņemot lauksaimniecības, ieguves rūpniecības un tirdzniecības nozares, kas aptaujā diemžēl nav iekļautas), bet novembrī – mazāk nekā piektā daļa. Nodarbinātības valsts aģentūras dati par brīvajām darba vietām rāda, ka pēc rekordaugsta līmeņa sasniegšanas otrajā ceturksnī reģistrēto vakanču skaits ir samazinājies 3. ceturksnī," datus komentē Buceniece.

Sliktā demogrāfija

"Ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanās, protams, atstās iespaidu arī uz atalgojuma pieauguma tempu.