Apgrozījums aug straujāk nekā cenas

Ekonomikas dominante

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem tirdzniecība aizvien ir lielākā Latvijas ekonomikas nozare. Tās pienesums valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūrā pērn gada trešajā ceturksnī sasniedzis 14,4%. Lai arī izaugsmes tempu ziņā (pagājušā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika posmu 2018. gadā pieaugums bija 5,3%) tirdzniecība atpalika no vairākām citām nozarēm, piemēram, lauksaimniecības, izmitināšanas un ēdināšanas industrijas, var teikt, ka lielais īpatsvars IKP struktūrā tieši tirdzniecību ļauj uzskatīt par Latvijas ekonomikas vilcējspēku, un droši vien līdzīgs statuss tai saglabāsies arī šajā gadā. Tiesa, jāņem vērā, ka mazumtirdzniecības izaugsmes tempi gan kļūst aizvien blāvāki – pērn novembrī salīdzinājumā ar 2018. gada priekšpēdējo mēnesi mazumtirdzniecības apjomi, rēķinot salīdzināmajās cenās (tātad atskaitot inflācijas ietekmi uz cenām), pieauga par 1,7%. Pārtikas preču tirdzniecībā tika fiksēts 1,1% vērts kāpums, savukārt mazumtirdzniecībā ar nepārtikas precēm (neieskaitot autodegvielu) apjomi gada izteiksmē bija auguši par 2,9% un tas nav milzīgs kāpums. 

Vairāk par vidējo

Dažu veikala tīklu informācija liecina, ka šiem uzņēmumiem gan ir izdevies apsteigt statistikā fiksēto pieaugumu mazumtirdzniecības nozarē. "Pieļaujam, ka apgrozījuma pieaugums bijis ap 7%," par pagājušā gada sniegumu stāsta veikalu tīklu top! pārstāvošā uzņēmuma SIA Iepirkumu grupa mārketinga direktore Ilze Priedīte. Viņa zina teikt, ka visstraujāk aug svaigu augļu un dārzeņu, kafijas, zivju, bezalkoholiskā alus un PET pudeļu alus, atsevišķu alkoholisko dzērienu un svaigās gaļas produktu apgrozījums, taču samazinājušies ir tā dēvētās gatavās konditorejas pārdošanas apjomi, kas esot skaidrojams ar to, ka krietni pieauguši ir uz vietas ražotās konditorejas pārdošanas apjomi, un pircēji nereti priekšroku dod tieši vietējai, Latvijas produkcijai.

Izaugsmes ziņā vidējo rādītāju varētu būt izdevies apsteigt arī veikalu tīklam Maxima Latvija, kura apgrozījums pagājušā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu 2018. gadā pieaudzis par aptuveni 8%, Dienai teic kompānijas komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule un piebilst, ka visstraujākais apgrozījuma pieaugums bijis dārzeņu, maizes un miltu kategorijā, kas audzis inflācijas ietekmē. Ievērojami audzis pieprasījums pēc vegānu pārtikas, kas saistīts ar cilvēku ēšanas paradumu maiņu. Tomēr ne visiem produktiem cenas ir pieaugušas, daļai produktu tās piedzīvo pretēju tendenci. Kompānijas Maxima pārstāve teic, ka pagājušajā gadā cenas visstraujāk samazinājušās burkāniem, hurmai, paprikai un gurķiem, melnajai tējai paciņās, konditorejas izstrādājumiem, biezpiena sieriņiem glazūrā, kā arī virknei citu produktu. Tāpat cenu samazinājums labvēlīgu laikapstākļu un līdz ar to labas ražas dēļ pagājušajā gadā novērots olīveļļai.

Minēto veikalu tīklu pamatsortimentā ietilpstošās pārtikas cenas pagājušā gada rudens mēnešos salīdzinājumā ar to pašu laika periodu 2018. gadā pieaugušas apmēram par 2,5%, bet vasaras mēnešos sadārdzinājums gada izteiksmē bija ap 4%. Līdz ar to var secināt, ka minētajiem veikalu tīkliem ir izdevies visai būtiski kāpināt apgrozījumu par spīti negatīvajām demogrāfiskajām tendencēm, kas saistītas ar valsts iedzīvotāju skaita, tātad arī kopējā patērētāju skaita, sarukšanu.