To atzīst daļa aptaujāto uzņēmēju, savukārt daļa uzskata - ir jāliek lietā citi risinājumi, lai aplokšņu algu maksātāji tomēr nevarētu uzvarēt valsts un pašvaldību, kā arī valsts kontrolēto kapitālsabiedrību iepirkumos.
Vidējās algas sliekšņa atcelšana varot ne tikai padarīt konkurētspējīgākus aploksņu algu maksātājus, jo tādējādi tie varēšot savu pakalpojumu pārdot par zemāku cenu, nekā to pašu varēs izdarīt tie uzņēmēji, kuri godprātīgi maksā nodokļus, savukārt iepirkumos - varēšot solīt augstāku cenu nekā nodokļus pilnībā maksājošie. Zaudētājas būšot arī valsts un pašvaldība, kuru budžetos sarukšot nodokļu ieņēmumi.
Satversmes tiesa pērnā gada 3. novembrī pieņēma spriedumu lietā Par Publisko iepirkumu likuma 39. panta pirmās daļas 6. punkta atbilstību Satversmei, nosakot, ka no 2012. gada 1. marta spēku zaudēs šī likuma punkta prasības, kuras no dalības valsts un pašvaldību iepirkumu procedūrās izslēdz komersantus, kuru darba ņēmēju vidējais atalgojums ir mazāks par 70% no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem attiecīgajā nozarē.
Dīvaini, ka divas valsts iestādes sniegušas pretrunīgus skaidrojumus, raksta DB. Proti, par to, no kura brīža spēkā ir Satversmes tiesas nosacījums attiecībā uz 70% sliekšņa kritēriju iepirkumos. Finanšu ministrija (kuras pārziņā atrodas arī IUB) uzskatīja, ka šī norma nav piemērojam jau no 3.novembra. Tādēļ vairākos iepirkumos šāda prasība vairs netika piemērota jau pērn gada nogalē sludinātajos konkursos. Tomēr Tieslietu ministrija uzskatīja, ka jābalstās uz Satversmes tiesas lēmumā ierakstīto, ka šī norma spēku zaudēs no 2012. gada 1. marta, tāpēc arī daudzi tieši šo datumu uzskata par juridiski saistošu un pamatotu. Tāpēc arī pērn Latvijas Kokrūpniecības federācija aicināja Saeimas priekšsēdētāju un Ministru prezidentu nekavējoties uzsākt darbu pie apstrīdētās likuma normas grozījumu izstrādes, lai valsts un pašvaldību iepirkumos netiktu apdraudētas valsts un tautsaimniecības intereses, kas gan rezultējās ar apstrīdēto normu svītrošanu, bet ne aizstāšanu ar līdzvērtīgām.
Atceļot šo normu un neieviešot jaunus kritērijus nodokļus nemaksājošo kompāniju izslēgšanai no dalības publiskajos konkursos, pastiprināti tiks apdraudēta nodokļus godprātīgi maksājošo uzņēmumu konkurētspēja, brīdināja kokrūpnieki. Arī LIKTA prezidente Signe Bāliņa uzskata, ka publiskā iepirkuma jomā ir jānodrošina vienlīdzīga attieksme un nedrīkst tikt dotas nepamatotas priekšrocības personām, kas nav veikušas nodokļu nomaksu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. «Jāņem vērā arī tas, ka darba samaksa IKT nozarē ir trešā augstākā no visām nozarēm, un tas dod ievērojamu pienesumu valsts budžetā samaksāto nodokļu veidā,» viņa piebilst.