Vietējais līderis Grindeks
Lēnāks akciju cenu pieaugums Igaunijā nekā Lietuvā varētu būt skaidrojams ar to, ka pie mūsu ziemeļu kaimiņiem gan kopējā ekonomikas, gan arī vērtspapīru tirgus evolūcija ir noritējusi agrāk nekā abās pārējās Baltijas valstīs. Līdz ar to Igaunijas vērtspapīros aktīvās investīcijas sākās agrāk nekā abās pārējās valstīs, likumsakarīgi šo vērtspapīru tirgus vērtība ir daudz vairāk novērtēta salīdzinājumā ar to finansiālajiem rādītājiem, tāpēc vismaz teorētiski akciju cenām vajadzētu augt lēnāk. Savukārt Latvijā lēnāks pieaugums ir saistīts ar kvalitatīvu un likvīdu tirgus emitentu trūkumu, tāpēc šeit aktīvākā investoru rīcība, pērkot vai pārdodot vērtspapīrus, visai bieži ir saistīta ar lokāliem atsevišķu uzņēmumu notikumiem, piemēram, akcionāru struktūras pārmaiņām, akciju atpirkšanu vai potenciālām kāda investora stratēģiskajām interesēm uzņēmumā. Taču iespējas nopelnīt uz akciju vērtības palielināšanos ir arī šeit, jo, ja vien nenotiek kaut kas krasi atšķirīgs, arī šeit kopumā vērtspapīru cenas ir tendētas piemēroties tām tendencēm, kas ir vērojamas citās biržās.
No aktīvāk tirgotajiem uzņēmumu vērtspapīriem Latvijas akciju tirgū visstraujāko kāpumu piedzīvojušas farmācijas kompānijas Grindeks akcijas. Pērn to cena pieauga par 127,69% līdz 14,8 eiro gabalā.
INVL pensiju fondu vadītājs Andrejs Martinovs, komentējot galvu reibinošo akcijas cenas kāpumu, teic, ka tas ir saistīts ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un kompānijas Liplat Holding noslēgto administratīvo līgumu par akciju atpirkšanu, maksājot 12,59 eiro par vienu vērtspapīru. Kompānijai Liplat Holding, kuras īpašnieki ir Kirovs Lipmans, Anna Lipmane un Filips Lipmans, tobrīd piederēja 72,64% no Grindeksa akcijām. Administratīvais līgums paredzēja, ka vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā nevar būt zemāka par cenu, kas aprēķināta, pamatojoties uz kompānijas akcionāru sapulcē apstiprinātā 2017. gada konsolidētā pārskata datiem, dalot mērķa sabiedrības tīros aktīvus ar emitēto akciju skaitu.
Pēc Martinova teiktā, patlaban lielajiem akcionāriem varētu piederēt jau aptuveni 93% kompānijas akciju, kas lielā mērā arī noteiks turpmāko tirdzniecības gaitu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 6. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!