Ceļā uz elites valsti

Progress arī makā

Sabiedrībā vēl aizvien nereti ir sastopams uzskats, ka attīstības mūsu valstī nav, par to liecina arī lielais no valsts aizbraukušo iedzīvotāju skaits, jo darba reģionos visiem nepietiek un gan Īrijā, gan Lielbritānijā, gan Skandināvijā, gan vēl citās valstīs var nopelnīt vairāk. Tomēr, salīdzinot mūsu valsts līmeni ar to, kas ir Rietumeiropā, visai bieži tiek aizmirsts, ka pie pašreizējās labklājības minētās valstis ir nonākušas daudzu desmitu gadu laikā, savukārt Latvijai pirms pāris desmitiem gadu nācās rāpties ārā no dziļas bedres, ko komunisti izrakuši vēl samērā nesenajos PSRS laikos. Taču, ja paraugāmies uz skaitļiem, progresa esamību diezin vai varētu noliegt. 2000. gadā vidējā darba alga Vācijā bija apmēram 12 reižu augstāka nekā Latvijā, taču pašlaik šī atšķirība ir nepilnas četras reizes. Turklāt Vācijā darba algas šajā laika periodā arī nav stāvējušas uz vietas, bet gan dinamiski augušas, šai Eiropas vadošajai ekonomikai labklājības un finansiālās varēšanas ziņā patlaban sasniedzot savu vēsturiski augstāko punktu. Latvijā gan vidējais ienākumu līmenis ir stipri atšķirīgs reģionu starpā, un Rīgā vidējā alga ir gandrīz par 60% lielāka nekā Latgalē. Taču labā ziņa ir tā, ka arī reģionos algu pieaugums ir vērojams un tas patlaban ir straujāks nekā Rīgā, lai gan galvaspilsētas līmeni tas, visticamāk, vairāku tuvāko desmitgažu laikā nesasniegs. Taču attiecībā uz darba ņēmēju labklājību Latvijā tendences ir kļuvušas pozitīvas, jo patlaban viņi ir tie, kas diktē situāciju darba tirgū. 

Kā savā grāmatā skaidro Strautiņš, Latvijā nav vispārēja darbaspēka trūkuma, tikai samazinās to cilvēku skaits, kuri ir gatavi strādāt par ļoti zemu algu. Turklāt Latvijā – kā jebkurā mazā darba tirgū – vienmēr pietrūks cilvēku ar specifiskām zināšanām un prasmēm, un šādi speciālisti būs jāaicina no citām valstīm. "Uzņēmumi, kuri nevar samaksāt tirgus cenu par izejvielām, pārtrauc darbu. Uzņēmumi, kuri nevar samaksāt tirgus cenu par telpu īri, pārtrauc darbu. Uzņēmumi, kuri nevar samaksāt tirgus cenu par cilvēku laiku, pārtrauc darbu. Vēl ir ražošanas procesi, kuru turpināšana ir atkarīga no algu līmeņa, kas pamazām izklīdina nāciju. Tas nekādā ziņā nav pārmetums, vienkārši vēstures radīta fakta konstatēšana," savu viedokli pauž Luminor ekonomists. Viņaprāt, ja līdzšinējais algu līmenis nav pietiekams cilvēku noturēšanai Latvijā, nav vērts sūkstīties par tā kāpumu. Uzņēmumi, kuru bizness nav ilgtspējīgs, beigs savu darbību gan algu augšanas, gan neaugšanas scenārijā, tikai pirmajā gadījumā darbinieki "beigsies" viņiem, bet otrajā – visiem. Runājot par ekonomikas izaugsmi tuvākajā laika periodā, darbaspēka trūkums ekonomistu vidē tiek minēts kā viens no galvenajiem izaicinājumiem. Cīņā par saviem darbiniekiem mūsu valsts zaudē konkurencē ar Igaunijas un Lietuvas darba devējiem. Iemesls tam ir mazāka minimālā alga nekā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Grozi kā gribi – gan Lietuvas, gan Igaunijas minimālās algas saņēmējs vismaz ik mēnesi kontā ienākošo eiro izteiksmē ir turīgāks nekā Latvijā.