Cenas ceļas straujāk

Dārgā degviela

Runājot par cenu izmaiņām, šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir vērojamas zināmas atšķirības. Pērn un aizpagājušā gada beigās galvenais inflācijas dzinējspēks bija pārtikas cenas, savukārt tagad par cenu dzinuļiem kalpo naftas cenas pieaugums biržā, kas kāpina degvielas un siltumenerģijas cenas, kā arī pakalpojuma sfēra, kur sadārdzināšanās saistīta ar iedzīvotāju rīcībā esošu lielāku naudas masu nekā iepriekš. 

Gan frizieri, gan santehniķi, gan citi dažādu arodu meistari patlaban piedzīvo labvēlīgu brīdi tam, lai varētu veikt savas cenrāžu korekcijas augšupejošā virzībā. Jūnijā fiksētajos cenu līmeņos bija redzams, ka pakalpojumi sadārdzinās straujāk nekā preces. Vidēji pakalpojumu cenas salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju bija pieaugušas par 3,3%, savukārt preču cenas bija palielinājušās par 2,5%. Tomēr CSP apskatītajās patēriņa grupās ir redzams, ka jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi transportam cenas bija pieaugušas par 7,2%. Tas pamatā ir saistīts ar degvielas izmaksām un jau pieminēto pieaugošo naftas cenu fonu. 

Šovasar Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena izrādījusi nepārvaramu vēlmi pietuvoties 80 ASV dolāru (68,30 eiro) par barelu robežai, kas ir augstākais cenas līmenis kopš 2014. gada novembra. Vai šo atzīmi izdosies pārsniegt, tādējādi vēl vairāk kāpinot degvielas un siltumenerģijas potenciālos tēriņus, ir atkarīgs no tā, vai pašreizējais noskaņojums finanšu tirgū spēs saglabāties. Šajā ziņā ir vērts palūkoties ne tikai uz to, ko lemj naftas eksportētāji, bet arī citiem finanšu tirgus segmentiem, piemēram, akciju un augsta ienesīguma obligāciju tirgu, kur ierastā cenu augšupejas taka pēdējos mēnešos kļuvusi ļodzīgāka. Kāda lielāka sašūpošanās var novest arī pie masveidīgākas aktīvu izpārdošanas, kas nemetīs līkumu arī naftas tirgum.