Demogrāfijas tendences turpinās "izslaucīt" Latvijas reģionus

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem 2000. gadā sasniedzis 67%, savukārt pērn šis skaitlis bija sarucis līdz 64%. Savukārt to iedzīvotāju īpatsvars, kas sasniedz vai pārsniedz 65 gadu vecumu, ir pieaudzis no 15% gadsimtu mijā līdz 20% pagājušajā gadā. 

Tomēr krietni vien dramatiskāk situācija izskatās, ja uz to palūkojamies absolūtos skaitļos. 2000. gadā iepriekšminēto vecuma grupu skaitliskā attiecība bija 1,59 miljoni pret 0,35 miljoniem, savukārt pērn valstī dzīvojošo iedzīvotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem bija vairs tikai 1,24 miljoni, bet to iedzīvotāju skaits, kuri sasnieguši 65 un vairāk gadus, bija nepilni 0,39 miljoni.
 

Turpinās rukt

Pat ja valstij līdz ar ekonomikas izaugsmi un strādājošo atalgojuma pieaugumu izdotos nonākt pie pozitīvas migrācijas bilances, lielākajā daļā Latvijas cilvēku skaits turpinās samazināties, uzskata Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. 

Viņaprāt, Latvijai tomēr ir labas iespējas stabilizēt iedzīvotāju skaitu.

"Šogad algas un nodarbinātības līmenis būs apmēram tajā punktā, kuru sasniedzot Igaunijai izdevās panākt pozitīvu migrācijas bilanci. Ja migrācijas bilance Latvijā 2019. gadā uzlabosies vismaz ar tikpat lielu soli kā pērn, tā kļūs pozitīva," secina Luminor eksperts. Viņš norāda, ka starpība starp ES un Latvijas dzīves līmeni samazinās, kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes ievērojami pārsniedz pasaules vidējo rādītāju – vairāk nekā par 60%. 

"Pasaulē ir ļoti daudz vietu, salīdzinājumā ar kurām dzīve mūsu valstī šķiet gluži laba," saka Strautiņš, vēršot uzmanību uz to, ka, neraugoties uz iespējām, ko sniegtu starpvalstu migrācijas rādītāju uzlabošanās par labu Latvijai, ir jārēķinās ar sabiedrības novecošanos un to, ka reģionos iedzīvotāju skaits saruks. 

"Reģionu griezumā aina ir skaidra. Pierīgā iedzīvotāju skaits pieaug, Rīgā kopš 2016. gada tas ir stabilizējies, pārējā Latvijā turpina samazināties. Ļoti lieli kontrasti ir pat novadu ietvaros. Ogres novada dome nesen ziņoja, ka pilsētā iedzīvotāju skaits pērn pieaudzis, bet citur novadā – samazinājies, vienā no novada pagastiem (Lauberē) – pat par 5%," reģionālās peripetijas ieskicē tautsaimniecības speciālists.

Runājot par demogrāfisko procesu ietekmi uz konkrētu tautsaimniecības nozaru attīstību, Strautiņš izsaka viedokli: nav šaubu, ka sabiedrības novecošanās nāks par labu veselības aprūpei, kuras daļa mūsu ekonomikā ir ļoti maza, ja salīdzinām ar vidējo Eiropas Savienības valstu rādītāju. Savukārt ietekme uz izglītību būs drīzāk pretēja, kaut mūžizglītības lomas pieaugums var glābt situāciju.

"Iedzīvotāju izvietojuma izmaiņas noteikti diezgan pašsaprotami ietekmēs nozaru struktūru. Piemēram, tirdzniecībā tās nāks par labu lielajiem tīkliem, kuri dominē pilsētās," secina Luminor eksperts. Viņaprāt, iekšējai migrācijai noteikti būs ietekme arī uz lauksaimniecību un mežsaimniecību. "Šajā nozarē algas aug straujāk nekā vidēji. Vēl nedaudz, un līmenis pārsniegs vidējo līmeni. Uzņēmumiem būs jāmaksā arvien vairāk, lai pamudinātu cilvēkus palikt tajās vietās, kur dzīvo maz citu cilvēku," skaidro Strautiņš.

Tāpat iekšējai migrācijai varētu būt pozitīva ietekme uz enerģētiku. Cilvēkiem pārceļoties no lauku mājām, kurās viņi siltumu ražo paši, uz vietām, kas ietilpst centralizētās siltumapgādes zonās, pieprasījums pēc šī produkta augs, taču ēku siltināšanai savukārt būs pretēja ietekme, skaidro Luminor eksperts.
 

Vairāk jāplāno 

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzskata, ka kopumā ir grūti izdalīt kādu no tautsaimniecības nozarēm, kura būs īpaši pasargāta no sabiedrības novecošanās. 

"Iedzīvotāju skaits saruks, viņi kļūs vecāki, tas nozīmē arī, ka mainīsies katras nozares darba stils. Darba devējiem būs jāpielāgojas lielākam cilvēku  slimošanas riskam, iespējamiem pārrāvumiem, ka darba ritms palēnināsies," negatīvos aspektus ieskicē SEB bankas eksperts. 

Viņš gan piebilst, ka demogrāfiskās tendences vēl nenozīmē automātiskus zaudējumus, jo tās spiedīs vairāk plānot, apsvērt, un tas var dot arī būtiskus ieguvumus.