Ekonomika balansēs starp plusiem un mīnusiem

Importa dilemma

Valsts ekonomisko labklājību nosaka ne tikai tas, cik daudz tā eksportē, svarīga loma ir arī importam. Tieši imports lielā mērā signalizē par patērētāju aktivitāti un uzņēmēju gatavību veikt investīcijas, to ietvaros iepērkot, piemēram, dažādas iekārtas. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada jūnijā salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā, imports ir krities par 11,2%. Turklāt tādā preču grupā kā mehānismi un mehāniskās ierīces samazinājums ir ievērojami straujāks, un gada sestajā mēnesī tās tika ievestas gandrīz par 40% mazāk nekā atbilstošā laika periodā pērn. 

"Imports ir atkarīgs no iekšējā pieprasījuma, proti, investīcijām, un no patēriņa Latvijā, kā arī no preču plūsmām, kas mūsu valstī tiek ievestas, lai pēc tam tās eksportētu, respektīvi, te ir runa par reeksportu. Par pēdējo nav pieejami detalizēti dati, tāpēc to analizēt ir grūti, var vien minēt, ka, globālo tirdzniecības konfliktu ietekmē mazinoties pasaules tirdzniecības plūsmām, arī caur Latviju sūtītās, ar reeksportu saistītās plūsmas, visticamāk, pakāpeniski kļūs vājākas. Mēs redzam, ka šogad investīcijas aug ievērojami lēnāk (daļēji Eiropas Savienības (ES) fondu situācijas ietekmē) un arī mājsaimniecību patēriņa izaugsme ir mazliet vājinājusies," situāciju raksturo Swedbank galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece. 

Viņa norāda uz situāciju ražojošajās nozarēs, kur izlaides apjomi aug gausāk vai pat krīt un tādēļ nepieciešams importēt mazāk izejvielu, kā arī starppatēriņa preču. Šo faktoru ietekmē, pēc Bucenieces domām, importa apjomu pieaugumam šogad vajadzētu palēnināties. Vienlaikus eksperte vērš uzmanību uz to, ka importa apjomi, rēķinot naudas izteiksmē, var svārstīties arī dažādu specifisku faktoru ietekmē. Kā vienu no piemēriem Buceniece min naftas cenas pārmaiņas. Turklāt jāpiebilst, ka naftas cenas pasaules biržās tiek kotētas ASV dolāros, tādējādi importa vērtība var svārstīties arī no tā, ka mainās eiro kurss pret dolāru. Turklāt arī specifiski lieli pirkumi var radīt ievērojamas svārstības. 

"Šobrīd lielas svārstības rada lidmašīnu imports. Attiecīgi mēnesī, kad atlido jauna lidmašīna, imports var būtiski uzlēkt, bet tad, kad neatlido, – sarukt, ja iepriekšējā gada atbilstošajā mēnesī lidmašīna ir bijusi. Kopumā šī gada pirmajā pusē importa apjomu pieaugums varētu būt diezgan līdzīgs kā pērn, neskatoties uz vājāku pirmo ceturksni. Otrajā ceturksnī imports eiro izteiksmē ļoti strauji pieauga, turpretī importa cenu pieaugums mazinājās," mudina ņemt vērā Swedbank eksperte.

Uz gaisakuģu ietekmi Latvijas ārējās tirdzniecības datos norāda arī bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Viņaprāt, gandrīz 12% importa kritums jūnijā pret iepriekšējo gadu ir pamatā saistīts ar lidmašīnu iegādi pērn šajā mēnesī. 

"Ja atmetam aviācijas nozares darbības, tad aina nav pesimistiska, taču importa dinamika joprojām ir lejupvērsta. Tomēr arī te dažu mēnešu griezumā ir grūti nodalīt cenu svārstības kokmateriāliem un naftas produktiem, kā arī reeksportu farmācijā un citās nozarēs no Latvijas ekonomikas iekšējā patēriņa un investīciju aktivitātēm," spriež eksperts.
 

Algas augšot

Komentējot situāciju privātā patēriņa jomā, Āboliņš ir visai optimistisks un paredz, ka tirdzniecībā gada izteiksmē varētu saglabāties 3–5% pieaugums. Tautsaimniecības speciālists atgādina, ka darba tirgus ir gana silts, algas aug un patērētāju noskaņojums ir ļoti stabils. Viņš pievērš uzmanību arī attiecībā uz pēdējā laika viļņošanos, kas saistīta ar gaidāmajām alkohola akcīzes nodokļa izmaiņām Igaunijā. Pēc ekonomista domām, akcīzes samazinājums kaimiņvalstī noteikti samazinās alkoholisko dzērienu apgrozījumu pierobežā, pat neskatoties uz akcīzes likmes samazinājumu Latvijā, taču kopumā mūsu valsts tirdzniecības nozarē varētu turpināties līdzšinējās tendences. 

"Tirdzniecība internetā turpinās augt ievērojami straujāk par nozari kopumā, un vislielākais pieaugums gaidāms dažādu ilglietojuma nepārtikas preču tirdzniecībā, savukārt pārtikas produktu patēriņu daudz vairāk ietekmē iedzīvotāju skaita mazināšanās," atsevišķu apakšnozaru potenciālu ieskicē Āboliņš.

Algu pieaugumu prognozē arī Buceniece. "Arī iedzīvotāju noskaņojums jeb vērtējums par savu finanšu situāciju un ekonomikas attīstību ir diezgan labs. Tā ka pastāv priekšnoteikumi tam, lai mājsaimniecību patēriņš šobrīd turpinātu palielināties, neskatoties uz iedzīvotāju skaita kritumu. Tā ir laba ziņa uz vietējo iedzīvotāju vērstam biznesam, tai skaitā mazumtirgotājiem," spriež Swedbank pārstāve. Tomēr viņa piebilst, ka lēnāka ekonomikas izaugsme pēc kāda laika gan varētu nedaudz pasliktināt mājsaimniecību noskaņojumu un motivēt tērēt piesardzīgāk, piemēram, pārskatot tēriņus lielākiem pirkumiem, piemēram,  mēbelēm, elektriskajām iekārtām.