Nav liela
"Mākslas, izklaides un atpūtas nozare ir maza nozare, un tās devums izaugsmei ir neliels. Taču tā ir labs ekonomikas stāvokļa un noskaņojuma indikators. Tai drīzāk ir lielāka loma, veidojot kopējo noskaņojumu un emocionālo lomu, nevis ekonomiskais devums, kaut iespējamais potenciāls ir milzīgs. Šobrīd tā pamatā balstās uz iekšējo pieprasījumu," sniegumu komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Viņš zina teikt, ka nozares īpatsvars XX gadsimta deviņdesmitajos bija vien nedaudz virs 1%, ar augošu tendenci. Ienākot XXI gadsimtā, tās īpatsvars valsts ekonomikas struktūrā pakāpās līdz 2%. Augstākā virsotne tika sasniegta pirmskrīzes gados, pēc kuriem nācās piedzīvot dziļu kritumu.
Savukārt pēdējos gados, pēc SEB tautsaimniecības speciālista teiktā, tās īpatsvars atrodas nedaudz virs 2% robežas. "Tā kā nozare ir izteikti cikliska, tai raksturīgas krasas svārstības, kas pastiprinās straujas izaugsmes un dziļas krīzes gados. Pirmskrīzes gados pieauguma tempi ilgstoši turējās virs 20%, bet krīzē atsevišķos ceturkšņos kritiens bija pat lielāks par 40%," svārstības ieskicē ekonomikas eksperts.
Viņaprāt, no ekonomisko pētījumu viedokļa šī nozare ir samērā interesanta, neraugoties uz ierobežoto datu apjomu. «No tā var spriest, ka lielāko daļu nozares veido azartspēles un sporta nodarbības. To, ka šīs nozares šobrīd plaukst, rāda nozari pārstāvošo uzņēmumu peļņas rādītāji un mediji. Situācija ekonomikā rada labvēlīgu augsni iedzīvotāju pārliecībai, jo algas aug, situācija darba tirgū ir labvēlīga darba ņēmējiem un cilvēki atļaujas vairāk līdzekļu atvēlēt izklaidei,» secina ekonomisko procesu zinātājs.
Runājot par nākotni, viņš izsaka viedokli, ka nozare reaģēs uz kopējām tendencēm ekonomikā un tās izaugsme bremzēsies. Šajā sakarā tautsaimniecības eksperts norāda uz faktu, ka šā gada pirmajā ceturksnī izaugsme bija 6,7%, bet otrajā tā nokritās līdz 5,3%. Taču kopumā tās īpatsvars valsts ekonomikas struktūrā saglabāsies līdzšinējā līmenī.
Arī citas industrijas
Swedbank vecākā ekonomista vietas izpildītāja Latvijā Agnese Buceniece vērš uzmanību uz to, ka ar mākslu, izklaidi un atpūtas industriju ir saistīts plašāks nozaru spektrs. Līdz ar to dažādi ar relaksāciju un dvēseles bagātināšanu saistīti pasākumi iekšzemes kopprodukta (IKP) radīšanā veido lielāku īpatsvaru nekā tikai iepriekš minētās mākslas, izklaides un atpūtas nozares ap 2% vērtais sniegums. Proti, atpūtas un izklaides industriju veido mākslas, izklaides un atpūtas pakalpojumi, te varam pieskaitīt arī ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumus, dažādu kultūras un atpūtas baudīšanai paredzēto preču tirdzniecību, arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. "Šis nozaru kopums veido aptuveni 3,5% no Latvijas IKP. Tajā ietilpst arī azartspēļu industrija, kas veido aptuveni piekto daļu no nozares pievienotās vērtības," struktūru izklāsta ekonomikas speciāliste. Vērtējot situāciju nozarē patlaban un pirms iepriekšējās finanšu krīzes, ekonomiste zina teikt, ka, salīdzinot ar 2007. gadu, ir audzis kino un teātra izrāžu apmeklējumu skaits, turklāt cilvēki biežāk apmeklē muzejus un kultūras objektus. "Sabiedrība ir arī kļuvusi sportiskāka, uz ko norāda biežāks sporta nodarbību un sporta pasākumu apmeklējums. Attiecībā uz kultūras un atpūtas precēm var novērot tendenci, ka līdz ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstību un popularitātes pieaugumu cilvēk retāki iegādājas audio un video ierakstus un grāmatas, kā arī kancelejas piederumus," nozares spektru ieskicē Swedbank pārstāve.
Viņa secina, ka nozares attīstību šobrīd veicina iedzīvotāju rocības uzlabošanās. "Uzlabojoties sabiedrības finansiālajai labklājībai, cilvēki var atļauties lielāku savu ienākumu daļu novirzīt tieši atpūtai un izklaidei. Šobrīd šim mērķim viena ģimene vai mājsaimniecība vidēji novirza aptuveni desmito daļu no visiem saviem izdevumiem. Lēnām un pakāpeniski mainās arī iedzīvotāju paradumi par labu veselīgākam dzīvesveidam un atpūtai, kas veicina pieprasījumu pēc dažādiem izklaides un atpūtas pakalpojumiem un precēm. Izklaides un atpūtas industriju labvēlīgi ietekmē arī tūrisms, kā arī dažādu lielu pasākumu organizēšana, piemēram, koncertu, sporta pasākumi, kas šos tūristus pievelk. Savukārt nozares attīstību nelabvēlīgi ietekmē iedzīvotāju skaita samazināšanās," konjunktūru raksturo Buceniece.
Pēc viņas domām, atpūtas un izklaides industrijas (neskaitot azartspēles) īpatsvaru IKP varētu palielināt strauja iedzīvotāju ienākumu kāpuma turpināšanās, iedzīvotāju skaita pieaugums un tūrisma attīstība. Līdzīgi kā Gašpuitis, arī Buceniece uzskata, ka nozares loma ekonomikā tuvākajā nākotnē saglabāsies diezgan stabila. Eksperte piebilst, ka, lai gan atpūtas un izklaides industriju nevar raksturot kā nozari ar augstu pievienoto vērtību un būtisku Latvijas ekonomikas izaugsmes ģeneratoru, nozarei ir netieša loma ekonomikas izaugsmes sekmēšanā. Swedbank eksperte atgādina, ka Latvijas sabiedrība ne tikai skaitliski sarūk, bet arī noveco, tāpēc būtiski ir paaugstināt darbaspēka ražīgumu, kur svarīga ir ne tikai izglītība, bet arī veselība – vesels un atpūties darbinieks noteikti varēs paveikt vairāk.
Regulējums un intereses
Komentējot nozares attīstības perspektīvas nākotnē, Gašpuitis norāda uz lielo azartspēļu īpatsvaru kopējā nozares radītajā vērtībā, tādējādi daudz ko var mainīt pašvaldības politikas maiņa – kur un kāda veida pakalpojumi ir pieejami. "Līdz ar izaugsmes palēnināšanos šī segmenta kāpums piebremzēsies. Nozares perspektīvas var mainīt tās spējas ģenerēt piedāvājumu starptautiskā mērogā, kas ir ļoti sarežģīts izaicinājums. Respektīvi, šis izaicinājums saistīts ar to, vai nozare spēj radīt citvalstu iedzīvotājiem saistošu piedāvājumu, pastiprināt eksportu. Tāpat jārēķinās, ka pieprasījumu koriģēs arī novecošanās tendences. Tas īpaši attiecas uz sporta un izklaides pasākumiem, īpaši tiem, kas fokusējas uz masveidību," secina SEB pārstāvis. Viņš izsaka viedokli, ka attīstības potenciāls nozarē kopumā ir milzīgs, īpaši tajās sfērās, kuras skar radošumu. "Protams, sarežģīti iedalīt un pateikt, kā un kurā nozarē tā lieta aizies un kā tā izpaudīsies. Taču radošu, māksliniecisku un izklaides darbību (teātris, opera, koncerti) īpatsvars pašā nozarē ir niecīgs, un iespējas radīt starptautiski pieprasītus produktus nozarei ir bezgalīgas. Jautājums ir, cik tas ir reāli, jo tas pieprasa milzīgas investīcijas un nonāktu konfrontācijā ar iekšējo pieprasījumu. Uz to, ka potenciāls ir, norāda pašreizējie sasniegumi, taču acīmredzami klibo mūsu spēja šo potenciālu pilnībā realizēt, tas ir, veidot to par starptautiski tirgojamu produktu," secina Gašpuitis.
Ekonomikai augot, iekšējais pieprasījums pēc nozares pakalpojumiem sekos, taču meklēt iespējas tos pārdot patērētājiem ārpus Latvijas – tas nozīmi nezaudēs. Tas ceļ sabiedrības pašapziņu un veido labu mārketingu tradicionālajām nozarēm.
Dezinformācijas pretinieks