Ekonomists Ģirts Rungainis norāda, ka darba spēka nodokļa samazināšana, kas Latvijā ir ļoti augsts, ir augstāks nekā kaimiņvalstīs un padara mūsu ekonomiku nekonkurētspējīgu ir pats svarīgākais.
"Uzdevums ir radīt darba vietas un dot iespēju cilvēkiem saņemt algas, vēlams augstas algas, bet tas savukārt ir atkarīgs no tā vai uzņēmējdarbība Latvijā ir konkurētspējīga. Par cik iekšējais tirgus ir mazs un sarūkošs, tad vienīgā iespēja strādāt uz ražošanu un eksportu, teiksim pakalpojumu radīšanu eksportam. Tas nozīmē, ka, protams, darba spēka nodoklis ir daudz svarīgāks jautājums šajā sistēmā."
Viņaprāt, tas, ka valdība runā par PVN samazināšanu, liecina par to, ka viņi nopietni grib atvērt šo te logu, lai iestātos eiro. PVN samazināšana par 1% dotu aptuveni 0,4% potenciālo efektu uz inflācijas samazinājumu. Tas dotu iespēju pieskaņot šo inflācijas likmi.
"Vai tas ir labi vai slikti? Ekonomikā nekas nav ne labi, ne slikti, jo ir jāskatās salīdzinājumā un jautājums, ko mēs gribam izdarīt. Ja tomēr galvenais mērķis ir iestāties eiro, tad tā ir potenciāli laba politika, ja to izdodās pārdot Eiropas institūcijām un viņas neuztvers to par manipulāciju," uzskata Rungainis.
Pēc ekonomista domām PVN likme drīzāk ir jāceļ un jāharmonizē, respektīvi, paceļot arī tām daļām, kurām viņas šobrīd ir samazinātas, protams, pielietojot mehānismus, lai izkompensētu katrai grupai atsevišķi, piemēram, grāmatniekiem veicot centralizētos grāmatu iepirkumus priekš valsts un sociāli nenodrošinātajiem par zālēm utt. Valstij ir vajadzīgi ienākumi un PVN ir viegli administrējams, turklāt Latvija esot iemācījusies viņu iekasēt un darboties ar šo nodokli.
"Vienlaikus jāsamazina darba spēka nodoklis, lai darba vietu radīšana un padarītu Latviju pievilcīgāku investīcijām no ārpuses. Šobrīd Latvija ir diezgan nepievilcīga vieta investīciju veikšanai un lielu daļu no šī nepievilcīguma veido šie te augstie darba spēka nodokļi," uzskata Ģ. Rungainis.
Arī ekonomists Pēteris Strautiņš vairāk atbalsta Darbaspēku nodokļu samazināšanu, jo "no tiem ir vieglāk izvairīties, kas nozīmē, ka tie savā ziņā veicina ēnu ekonomiku. Tāpat, vienkāršoti sakot, tie veicina vēlmi nestrādāt." Viņš gan norāda, ka Māstrihtas kritēriju izpildei, tieši PVN samazināšana ir labs instruments.
"No ekonomiskā viedokļa un uzņēmējdarbības vides konkurētspējas viedokļa, atslēgas jautājums viennozīmīgi ir darba spēka nodokļa samazinājums," norāda Latvijas rūpniecības un tirdzniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Viņš gan apsveic jebkuru lēmumu samazināt nodokļus. "Jebkurš nodokļu samazinājums ir ļoti labs, bet jautājums ir par izvēlēm. Viennozīmīgi, ka svarīgāks jautājums, ja ir jāizvēlas, kas būtu aktuālāks, tad tas būtu darba spēka nodoklis. Līdz ar to faktiski mūsu pozīcija sarunās ar valdību bija tāda, ka šīs lietas ir jādara kopā. Tā arī tika izlemts, ka jau tuvākajā laikā ir jāparādās precīzākam scenārijam ar skaidru valdības apņemšanos par darba spēka nodokļu samazināšanu. Jebkurš nodokļu samazinājums, tas ir labi, bet, ja tā cena ir tāda, ka uz tā rēķina netiek samazināti darba spēka nodokļi, tad tas ir kļūdaini."
Viņaprāt ir nepieciešams kompleksi skatīties uz nodokļiem un gan valdības deklarācijā, gan partiju programmās ir apņemšanās sarunās, ka tiklīdz būs iespēja samazināt nodokļus, vajadzētu samazināt darba spēka nodokļus. "Protams, ka tirgotāji priecāsies arī par PVN likmes samazināšanu, bet, ja ir jāizvēlas, šis ir aktuālāks," skaidro J. Endziņš.