Tur, kur senāk drūzmējās ārvalstu ceļotāji, tagad valda klusums. Šādu apgalvojumu šopavasar pauž viesmīlības industrijas pārstāvji, norādot, ka Latvijā tūrisms nav atguvis tādu jaudu, kāda tam bija līdz Covid-19 pandēmijai. To apliecina arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija. Tā, piemēram, aprīlī publiskotie CSP dati rāda, ka 2024. gada februārī Latvijas tūristu mītnēs nakšņojuši 69,9 tūkstoši ārvalstu viesu, kas ir par 29,8% mazāk nekā 2020. gada februārī, tātad īsi pirms pandēmijas sākuma.
"Latvija būtiski iepaliek pēc ārvalstu tūristu plūsmas salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju un pat ieņem pēdējo vietu visā Eiropas Savienībā pēc atgūšanās salīdzinājumā ar 2019. gadu," aģentūrai LETA sacījis Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš.
Par to, ka Rīgā un citviet Latvijā ir kļuvis klusāks, gan mēdz priecāties daļa vietējās sabiedrības, jo saprotams, ka uz atpūtniekiem orientēts izklaides bizness rada troksni. Pat ja ceļotāju mērķis nav vētrainu ballīšu rīkošana vai arī klaigāšana, fanojot par kādu sporta pasākumu, viņi var vēlēties klausīties mūziku kafejnīcu āra terasēs un apmeklēt bārus arī vēlās stundās.
Šajā pavasarī Tiesībsarga birojs veica aptauju par to, kā iedzīvotāji vērtē izklaides vietu skaļumu. Jāuzsver, ka šī aptauja attiecās tikai uz izklaides biznesu, nevis uz troksni, ko rada lidmašīnas, vilcieni, automašīnas, ražotnes vai būvobjekti. Aptauja neattiecās arī uz privātpersonu, piemēram, dzīvokļu vai privātmāju kaimiņu, domstarpībām par skaļu viesību rīkošanu un troksni radošu saimniecisko darbu veikšanu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 15. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00