Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga uzsver LNB simbolisko nozīmi, norādot, ka pati ēka par sevi ir paredzēta sabiedrības izglītošanai. Ja saules paneļi tiks uzstādīti, katrs, kas ies lasīt grāmatu bibliotēkā, varēs pārliecināties, ka Latvijā ar saules paneļiem patiešām var saražot enerģiju, turklāt varēs saņemt informāciju par to, cik konkrētajā mirklī tiek izmantota saules enerģija.
D. Blumberga arī skaidro, ka diskusija par saules enerģiju ir līdzīga diskusijai par ekonomiskajām spuldzēm – proti, sabiedrībai sākotnēji ir nepieciešams ārkārtīgi daudz informācijas un pieredzes praksē, lai pārvarētu aizspriedumus. Profesore atzīst, ka saules paneļi ir dārgi, tomēr visa pasaule iet šajā virzienā, jo saules enerģija ir par velti. „Tehnoloģijas attīstās un agri vai vēlu uz jumtiem varēs „uzpūst” nanomateriāla kārtiņu un jumts ražos elektroenerģiju. Sabiedrībai ir jāiet līdzi tehnoloģijām. Cik ātri mēs spēsim saprast un pārorientēties uz alternatīviem enerģijas avotiem, tik ātri arī mēs būsim ieguvēji ilgtermiņā,” uzskata D. Blumberga.
Savukārt biedrības „homo ecos:” klimata programmas vadītāja Madara Peipiņa norāda, ka saules paneļu uzstādīšana uz LNB jumta būtu labs signāls sabiedrībai, ka saules enerģijai Latvijā ir nākotne. Klimata programmas vadītāja uzskata, ka projekts var arī kalpot kā studentu un zinātnieku izpētes piemērs – kā saules enerģijas tehnoloģijas darbojas ilgtermiņā tik lielā ēkā.
„Šī brīža investīcijas zaļajā enerģijā nebūt nav augstākas par tiem izdevumiem, kas varētu sekot turpmākajos gados, izmantojot fosilo enerģiju, kuras izmaksas savukārt arvien pieaug,” uzskata M. Peipiņa, aicinot nebaidīties riskēt un izmēģināt jaunas, tomēr jau praksē pierādītas tehnoloģijas.
Atbalstu saules paneļu uzstādīšanai pauž arī SolarThinkTank.eu projekta eksperts Matīss Brunavs, norādot uz potenciālajiem ieguvumiem, pozicionējot Latviju kā inovatīvu un ilgtspējīgu valsti. Eksperts uzskata, ka LNB var kļūt par, iespējams, pirmo publisko bibliotēku, kas ievērojamu daļu savas enerģijas saražo pati, savukārt tā būtu Eiropas mēroga ziņa, kas piesaistītu pozitīvu uzmanību Latvijai.
Daloties ar starptautisko pieredzi, M.Brunavs norāda, ka Skandināvijas valstis būvē integrētos saules paneļus izmanto arī kā funkcionālu un dizainisku risinājumu, lai attīstītu radošos un mākslas kvartālus vietās, kas iepriekš bijuši salīdzinoši degradētas. Kā piemēru viņš min projektu Solar City Copenhagen, kura ietvaros ar saules paneļu instalācijām pašvaldības cenšas sarkano lukturu rajonu atgriezt pilsētā.