Gadu desmitiem gara izlaušanās

Gadsimtu mijā vidējā darba samaksa Somijā bija deviņas desmit reizes augstāka nekā Latvijā, bet tagad ir apmēram 3,5 reizes augstāka nekā mūsu valstī. Atšķirība, protams, aizvien ir visai liela un nāksies stipri vien padomāt, kā Latvijas kopējo labklājības līmeni celt, lai šo atšķirību varētu turpināt mazināt. Tas ir īpaši aktuāli sliktās demogrāfijas dēļ, kuras rezultātā strādājošo skaits Latvijā samazinās. Šie procesi tika apskatīti arī nesen SEB bankas rīkotajā konferencē par to, kā Baltijas valstīm tuvināt savu labklājību Ziemeļvalstu līmenim.
 

Nevaram kaunēties

Lai gan šķiet, ka darāmā vēl ir visai daudz, nevaram nopelt arī iepriekšējos gadu desmitos paveikto. Minētais salīdzinājums par Latvijas un Somijas algām ir tikai viens piemērs ekonomiskajai attīstībai. 

"Pēc neatkarības atgūšanas Baltijas valstis ir strauji attīstījušās, un pašlaik esam sasnieguši to līmeni, kurā, piemēram, Zviedrija atradās XX gadsimta deviņdesmito gadu vidū. Jāatceras, ka arī Ziemeļvalstis savu labklājību ir būvējušas soli pa solim daudzu gadu desmitu laikā. Lai arī Baltijas ekonomikas izaugsme ir straujāka nekā Skandināvijas izaugsme, tomēr Baltijas valstīm būs nepieciešamas vairākas desmitgades, lai sasniegtu Ziemeļvalstu dzīves līmeni," spriež SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. 

Savukārt Luminor bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, norādot uz ekonomikā paveikto, zina teikt, ka kopš XX gadsimta deviņdesmito gadu vidus reālais ekonomikas apjoms, rēķinot uz katru iedzīvotāju, ir audzis 3,4 reizes, bet, rēķinot uz vienu strādājošo, – 2,7 reizes. "1995. gads ir objektīvs atskaites punkts, jo tad bija kļuvis skaidrs, ko var tirgus ekonomikā nopelnīt ar PSRS ekonomikas atstātajiem aktīviem un zināšanām. Viss kopš tā brīža panāktais progress ir sasniegts ar pašu darbu," piebilst Luminor speciālists. 

Viņš gan teic, ka algu līmenis Latvijā diez vai var augt daudz straujāk nekā patlaban, bet arī pašreizējais temps esot "ļoti labs". 

"Ar tādu reālo algu kāpumu kā pērn – 7,4% pirmajos trīs ceturkšņos gada griezumā – algas divkāršojas apmēram desmit gados, bet četrkāršojas divdesmit gados. Tāpēc drīzāk ir jārēķinās ar nedaudz lēnāku algu pieaugumu," uzskata Strautiņš. 

Iepriekš minētajā SEB bankas konferencē tika izvirzīta tēze, ka pašreizējo Ziemeļvalstu algu līmeni Baltija varētu sasniegt aptuveni 30–40 gadu laikā. "Tā ir vienkāršota prognoze, kura noteikta, ņemot piecu gadu vidējās algu pieauguma atšķirības. Tas nozīmē, ka, saglabājoties šajā periodā novērojamām atšķirībām, algu līmenis izlīdzinātos," skaidro Gašpuitis.