Gan konkurē, gan sadarbojas

Rīgas Aviācijas forumā visiem Baltijas lielāko lidostu vadītājiem tika uzdots jautājums: ko viņi vēlētos paņemt no pārējām Baltijas lidostām? Tallinas lidostas vadītājs Rīvo Tuvike ātri atbildēja, ka vēlētos visu pārējo lidostu pasažierus. Savukārt Rīgas lidostas vadītāja Laila Odiņa apdomīgi izvērtēja, ka Tallinas lidostai spēcīgs segments ir neaviācijas ieņēmumi. Mūsu ziemeļu kaimiņu lidosta lielā mērā paļaujas uz ienākumiem, kurus tieši nesniedz aviācijas pakalpojumi. Tāpat lidostā pievērš lielu uzmanību inovācijām, piemēram, arī ūdeņraža izpētes jomā. Savukārt lietuviešiem L. Odiņa uzsvēra ātrumu, drosmi un spēju panākt gribēto, pat ja paši lietuvieši bieži vien ar panākto nav apmierināti. Lietuvas lidostu vadītājs Simons Bartkus teica, ka no katras lidostas vēlētos paņemt tās stiprās puses – omulīgumu no Tallinas un varbūt airBaltic no Rīgas.

Visām Baltijas valstu lidostām ir kopīgi izaicinājumi, un, pirmkārt, tā ir ģeopolitiskā situācija. "Visas Baltijas valstis robežojas ar Krieviju vai Baltkrieviju, un izaicinājums ir nelegālā imigrācija u. c. Tāpat Baltijas valstis ir zaudējušas lidojumus sankciju dēļ, nevarot šķērsot Krievijas teritoriju. Turklāt joprojām var izjust augstās inflācijas sekas, kaut tagad tā ir būtiski sarukusi," teic L. Odiņa. Augstā inflācija ir ietekmējusi iedzīvotāju pirktspēju. 2022. gada otrajā pusē un 2023. gada sākumā inflācija Latvijā pārsniedza 20%.

Otrkārt, izaicinoši ir arī iekšējie lidostu jautājumi, piemēram, klimata mērķi. Rīgas lidosta ir apņēmusies sasniegt klimata neitralitāti līdz 2035. gadam.

Kapacitāte un projekti

Pasažieru skaits ir viens galvenajiem lidostu rādītājiem, un to skaita izaugsme raksturo lidostu darbību. Rīgas lidostas stratēģiskais mērķis ir sasniegt 10 miljonus pasažieru 2032. gadā. Pērn tie bija 6,6 miljoni, par vairāk nekā miljonu mazāk, salīdzinot ar pirmspandē