Viņš klāstīja, ka, no vienas puses, privatizācija veselības aprūpē Latvijā jau ir notikusi, un absolūtais vairums ģimenes ārstu strādā privāti. Savukārt ar slimnīcām ir cita situācija.
"Slimnīcās ir cita problēma – tarifs, ko nosaka Veselības norēķinu centrs (VNC) un ko slimnīca saņem par saviem pakalpojumiem, virknē gadījumu reāli ir zem pašizmaksas. Šādos apstākļos slimnīcās nav iespējams izveidot tādu biznesa modeli, kurā varētu izpildīt Veselības ministrijas pasūtījumu, vienlaikus sekmīgi nopelnot, lai nodrošinātu neatkarīgu slimnīcas darbu, jo investīcijas, kas nepieciešamas slimnīcas darba nodrošināšanai, ir ļoti lielas," paskaidroja Šmits.
Protams, daudzi var apgalvot, ka lielu efektu var sniegt līdzekļu izmantošanas racionalizācija, taču tas ir vienreizējs pasākums, piebilda GSK vadītājs un norādīja, ka, īstenojot šādu pasākumu, peļņas pieaugumu iespējams iegūt tikai vienreiz, bet pēc tam vairs šis efekts nav jūtams. "Tādējādi, lai slimnīca būtu plusos, tās tarifam jābūt lielākam nekā VNC noteiktajai cenai," viņš sacīja.
Pēc Šmita teiktā, ar pašreizējiem nosacījumiem potenciālajiem investoriem vienkārši nav skaidrs, kā varētu attīstīties to bizness. "Citiem vārdiem sakot, kamēr VNC noteiktās medicīnas pakalpojumu cenas būs zem pašizmaksas, veidot šādu biznesu nebūs iespējams," viņš uzsvēra un piemetināja, ka VNC cenā nav pietiekami iekļauts arī personāla darbs. Līdzīga situācija ir arī ambulatorajās iestādēs.
"To īpašnieki apgalvo, ka to pelnošākie pakalpojumi ir dažādi izmeklējumi un procedūras, kur ir iesaistīta tehnika. Savukārt ar augsti kvalificētu personālu neko daudz nopelnīt nevar. Piemēram, ARS ["Medicīnas sabiedrība ARS"] allaž ir bijis pirmrindnieks privātajā medicīniskajā aprūpē, nodrošinot augstu sniegto pakalpojumu kvalitāti. Taču šī iestādes no pacienta samaksātās cenas tikai relatīvi nelielu daļu naudas var izmaksāt tālāk ārstiem konsultantiem. Lai uzturētu veselības aprūpes iestādes infrastruktūru, jāsedz ļoti lielas izmaksas, turklāt vēl jāizdomā, kā kaut ko nopelnīt. Tomēr par tādiem tarifiem, kādi ir noteikti patlaban, to nav iespējams paveikt," viņš pastāstīja.
Šmits norādīja, ka ārsti šo naudu ir gatavi saņemt arī tieši, bet, ja tam tiek piekarinātas klāt papildu izmaksas un nodokļi, maksājamā summa pieaugtu tik ļoti, ka Latvijas pacienti to vienkārši nespētu samaksāt. Tomēr personāla izmaksas nav iekļautas tarifā. "Piemēram, tarifs par vienu endokardiologa vizīti, kurš ārstē diabētu, ir 4,3 lati, no kā jānoņem nost visi nodokļi un iestādes uzturēšanas izmaksas. Tajā pašā laikā viena slimnieka vizīte ārstam aizņem vismaz pusstundu. Taču par to viņš saņem tikai pāris latu... Jāteic, ka šāda maksa ir absolūti smieklīga," atzina GSK valdes priekšsēdētājs.
"Šāda tarifu politika diemžēl neveicina konkurences veidošanos starp medicīnas iestādēm, kuru vēlētos redzēt arī privātie apdrošinātāji. Jo īpaši šādas konkurences patlaban nav slimnīcu vidū," piebilda Šmits.