Šūpo pārtika
Kopējā situācijas izvērtējumā statistiķi norāda, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām, salīdzinot ar pērnā gada janvāri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.
Pārtikas cenu pieaugums vēl aizvien ievērojami apsteidz kopējo inflāciju. Salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri pārtikas produkti Latvijā kļuvuši vidēji par 3,4% dārgāki.
Te gan jāpiebilst, ka dažādās pārtikas preču grupās situācija var ievērojami atšķirties. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,4%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija cūkgaļai (plus 16,5%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (plus 7,6%), mājputnu gaļai (plus 6,3%) un gaļas izstrādājumiem (plus 10,2%). Cenas pieauga arī svaigajiem augļiem (plus 14,1%), konditorejas izstrādājumiem (plus 4,4%), cukuram (plus 7,3%), miltiem un citiem graudaugiem (plus 4,3%), saldējumam (plus 4,5%), augļu un dārzeņu sulām (plus 3,8%), jogurtam (plus 2,7%), rīsiem (plus 10%). Savukārt lētāks kļuva siers un biezpiens (mīnus 4,2%), kafija (mīnus 1,9%), sviests (mīnus 4,1%), skābais krējums (mīnus 2,4%).
Jāpiebilst, ka inflācijas aprēķinā pārtikas produkti ir visnozīmīgākā patēriņa grupa, kas norāda arī to, ka arī Latvijas mājsaimniecību izdevumos tā ir vadošā patēriņa grupā un šogad tās īpatsvars kopējā patēriņa cenu mērījumu grozā sasniedz 21,2%, vēsta CSP.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 13. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
njā...
Emigrants
%