L. Manuels ierosinās noteikt, ka turpmāk neviens Eiropas zemnieks nedrīkstēs saņemt mazāk 65 procentus no vidējā maksājuma lieluma par hektāru. Šāds priekšlikums nozīmē, ka turpmākajos 7 gados Latvijas zemnieki saņemtu par 270 miljoniem eiro jeb aptuveni 188 miljoniem latu vairāk, nekā bija paredzēts Eiropas Komisijas (EK) iesniegtajā lauksaimniecības budžeta priekšlikumā.
Lauksaimniecības komitejas deputāte Sandra Kalniete (Vienotība) uzskata, ka ziņotāja izstrādātie grozījumi ir solis pareizajā virzienā, tomēr tie tikai daļēji izlīdzina līdzšinējo nevienlīdzību.
"Santoša priekšlikums apliecina, ka masīvā informācijas un skaidrošanas kampaņa, ko ministre Straujuma, zemnieku organizāciju pārstāvji un es kopā esam īstenojuši EP, ir devusi rezultātus un mūsu zemnieki ir sadzirdēti. Taču mēs esam nogājuši tikai pusceļu," stāsta S. Kalniete.
Viņa plāno iesniegt nepieciešamos grozījumus likumdošanas ziņojumā, lai paaugstinātu tiešmaksājumus Latvijai, un aizstāvēt grozījumus tālākajās sarunās, kuras sāksies septembrī. Viņa uzskata, ka tā kā izdevies panākt tiešmaksājumu paaugstināšanu no 144 eiro jeb 100 latiem uz 176 eiro jeb 122 latiem par hektāru, izdosies panākt arī maksājuma sliekšņa tālāko palielināšanu. "Esmu jau runājusi ar ietekmīgiem mūsu frakcijas - Eiropas Tautas partijas grupas - deputātiem un viņi ir gatavi manus grozījumus atbalstīt. Tagad ir svarīgi, lai no Baltijas valstīm ievēlētie deputāti, neatkarīgi no viņu politiskās piederības, jautājumā par KLP reformas formulējumiem, būtu vienoti. Tad mūs sadzirdēs."
EK 2011. gada oktobrī EP iesniedza sagatavoto KLP reformas priekšlikumu un no EP puses par KLP reformas tiešo maksājumu sadaļas veidotāju tika izvirzīts jau iepriekš minētais Kapulas Santošs. 8 mēnešu laikā Lauksaimniecības komitejā notika daudzas diskusijas un 19. jūnijā prezentētie grozījumi ir pirmais oficiālais atbildīgā ziņotāja izstrādātais viedoklis.
Pēc tam, kad komitejā būs notikusi sagatavoto priekšlikumu apspriešana, līdz jūnija beigās varēs iesniegt grozījumus. Pašlaik tiek plānots, ka Lauksaimniecības komitejai par vienotu nostāju būs nepieciešams vienoties līdz gada beigām, lai 2013. gada sākumā varētu uzsākt sarunas ar Padomi un EK. Reformētajai KLP jāstājas spēkā 2014. gada 1. janvārī.