Premjers norādīja, ka nav plānota ne PVN palielināšana, ne iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana. "Mēs neplānojam nekādas izmaiņas," teica premjers.
Jau vēstīts, ka vairāki eksperti ir pauduši viedokli, ka Latvijā jāveic fundamentāla nodokļu sistēmas reforma.
Tostarp oktobra sākumā "Hansabanka" iepazīstināja ar pētījumu par valsts ilgtermiņa attīstību, kurā atzīts, ka Latvijā būtu jāpārdala nodokļi no darba algām uz patēriņu, lai tādējādi radītu ilgtermiņa attīstību veicinošus stimulus.
Savukārt pagājušajā nedēļā Ārvalstu investoru padome (ĀIP) izplatīja paziņojumu, uzsverot, ka viens no cēloņiem pašlaik Latvijas tautsaimniecībā vērojamajai izaugsmes nesabalansētībai un vairākiem nelabvēlīgiem ilgtermiņa procesiem ir deformēti ekonomiskie stimuli, kurus rada nodokļu sistēmas nepilnības. Investori uzskata, ka nodokļu sistēma ir atpalikusi no vispārējā ekonomikas attīstības procesa un pat to kavē, nenodrošinot atbalstošu vidi sabalansētai ilgtermiņa izaugsmei.
ĀIP uzsver, ka nodokļu sistēma ir fundamentāli jāpārveido, tajā veicot vairākas savstarpēji saskaņotas izmaiņas, kuras jāīsteno vienlaicīgi. Investori uzsver, ka Latvijā būtu jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme no 25% līdz 15% un jāpaaugstina ar nodokli neapliekamais minimums. Apsverama arī būtu sociālā nodokļa samazināšana. Savukārt būtu jāpalielina PVN līdz 20-22%.
Arī ekonomists Andris Strazds pirmdien žurnālā "Lietišķā Diena" publicētā intervijā vēsta, ka Latvijā būtu jāpalielina PVN līdz 21-22%, kas budžetā papildus dotu aptuveni 200 miljonus latu, bet jāsamazina ienākuma un, iespējams, arī sociālais nodoklis, lai atvieglotu nodokļu slogu darbaspēkam.
Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš iepriekš intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" sacīja, ka neatbalsta ierosinājumu samazināt nodokļus iedzīvotāju ienākumiem, bet palielināt patēriņam, jo tādējādi valsts nespēs nodrošināt līdzšinējā apjomā sociālās garantijas.
"Ja valsts vairāk atdod ieņēmumus uz rokas, tad nevar no valsts prasīt tās pašas sociālā nodrošinājuma garantijas. Tad iedzīvotājam pašam ir jābūt pietiekami aktīvam un pašam jāuzņemas vairāk rūpju par savu sociālo nodrošinājumu. Tad nevar gaidīt no valsts tik lielu līdzdalību kā tagad," teica ministrs, atzīstot, ka viņam labāk tīk Dānijas modelis, kur vairāk ieņēmumu paliek darba ņēmējiem.
Ministrs atzina, ka Latvijā cilvēki vēl nav gatavi paši par sevi rūpēties. "To var redzēt, ka reizēm pietrūkst izpratnes," klāstīja Spurdziņš un norādīja uz diskusijām par algām sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, kas tiek maksātas no valsts budžeta.
"Es domāju, ka pašlaik kaut ko ķert un graut pašreizējā nodokļu politikā nebūtu vēlams," viņš sacīja un piebilda, ka augstās inflācijas laiks Latvijā būtu jāpārdzīvo ar esošo nodokļu politiku vai arī izmaiņas jāveic ļoti pārdomāti.
"Valdības solījums - samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi - paliek spēkā, taču uz šāda ekonomiskā fona to nevaram atļauties. Tas nav aizmirsts uz visiem laikiem, taču tuvāko gadu laikā to nevaram darīt. Tas ir arī ar izpratni novērtēts gan ekspertu vidū, gan arī sociālo partneru vidū," atzina ministrs.
Pašlaik PVN Latvijā ir 18%, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 25%. Iepriekš valdība konceptuāli vienojās iedzīvotāju ienākuma nodokli pakāpeniski samazināt, taču šī iecere tika atlikta.