Jāuzsver, ka Latvijai ir noteikts juridiski saistošs pienākums līdz 2020. gadam enerģijas bruto galapatēriņā sasniegt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru ne mazāk kā 40%. Tiesa gan, citām Eiropas Savienības (ES) valstīm šie mērķi ir stipri piezemētāki, jo visām dalībvalstīm kopīgi paredzēts 2020. gadā sasniegt tādas enerģijas īpatsvaru kopējā enerģijas galapatēriņā, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem.
Ja kaut kas ir saskaņots ES līmenī, atkāpties no tā varētu būt visai pagrūti, tādējādi Latvija ir nonākusi savdabīga ķīlnieka lomā. Latvijas Atjaunojamo energoresursu federācija bažījas, ka pašreizējie valdības un likumdevēja plāni, kas vērsti uz obligātā iepirkuma sistēmas atcelšanu, var ievērojami apgrūtināt Latvijas noteikto nacionālo vides ilgtermiņa mērķu un Latvijas kā ES dalībvalsts saistību izpildi.
Meteoroloģiskā ietekme
Tomēr bažas, ka Latvija var neizpildīt prasību par ES normatīvu īstenošanu, var izrādīties visai nepamatotas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, jau 2017. gadā no AER saražotās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā sasniedza 39,01%. Tobrīd Latvijā bija trešais augstākais AER īpatsvars energoresursu patēriņā ES pēc Zviedrijas (54,5%) un Somijas (41%). ES vidējais rādītājs bija 17,5%. Latvijas 2017. gada sniegums bija par nepilniem diviem procentpunktiem lielāks nekā 2016. gadā un par 3,3 procentpunktiem lielāks nekā piecus gadus iepriekš. Tendence ir pieaugoša, tomēr īpatsvars lielā mērā ir atkarīgs no meteoroloģiskās situācijas. Proti, ja nokrišņu ir daudz un upēs ir ūdens, arī enerģijas iegūšana neizpaliek. Raksta tapšanas brīdī CSP datubāzēs vēl nebija oficiāli pieejama informācija par situāciju 2018. gadā, taču var izteikt pieļāvumu, ka AER enerģijas īpatsvars varētu būt krities sausās vasaras dēļ. Turklāt arī šogad Latvija saskārusies ar nokrišņu deficītu, lai gan situācija varētu būt labāka nekā pērn. Vēl ir būtiski ņemt vērā, ka Latvijas AER bilancē liela nozīme ir arī meža nozarei un, kā zināms, piemēram, šķeldas patēriņš uzrādījis tendenci pieaugt, vienlaikus energobilancē samazinoties importētās gāzes īpatsvaram. Tādējādi, lai arī gads vēl nav beidzies, nevaram izslēgt, ka noteiktos klimata mērķus izpildām jau patlaban. Tomēr tas, vai nākamgad izpildīsim prasības, ar kurām mūsu pašu valdības savu valsti ir iedzinušas stūrī, būs atkarīgs no tā, kāds būs nokrišņu daudzums un cik darbīgas būs Daugavas HES kaskādes turbīnas.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 9. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
ha, ha
rekur
EV