Viena no tādām ir tā nekustamo īpašumu nozares daļa, kas ir saistīta ar komercīpašumu attīstību, sevišķi attiecībā uz veikalu un biroja telpu īri. Lai gan aizvien lielāka sabiedrības daļa strādā attālināti un iepērkas e-vidē, tomēr cilvēku gadu gaitā attīstījušies paradumi tik ātri nemainās, turklāt jaušams aizvien lielāks nogurums attiecībā uz jaunajām, Covid-19 pandēmijas uzspiestajām, sadzīviskajām niansēm.
Turpina atvērt
Pandēmija, lai arī bremzējusi, tomēr nav apstādinājusi jaunu komercīpašumu ēku, tostarp arī veikalu, atklāšanu. Tiesa, tas lielā mērā ir saistīts ar faktu, ka daudzu ēku investīciju projekti bija jau ieplānoti, apstiprināti un atraduši finansējumu vēl pirms pandēmijas. Turklāt, lai arī šobrīd attālinātais darbs lielai iedzīvotāju daļai ir kļuvis par ikdienišķu normu, tas nenozīmē, ka identiska situācija būs arī, piemēram, pēc gada.
Ir skaidrs, ka attālinātā strādāšana un iepirkšanās tiešsaistē pastāvēs arī pēc pandēmijas, taču šobrīd vēl ir stipri pāragri runāt, vai tās kļūs par masveida paradumiem mūsu sabiedrībā.
Kas attiecas uz pagājušo gadu, tā kā neviens nezināja un vēl aizvien nezina, cik ilgi vilksies Covid-19 sērga, tad arī tirdzniecības un pakalpojumu nozare gatavoja jaunu objektu atvēršanu. Piemēram, uzņēmums Maxima Latvija pērn atvēris kopumā 14 jaunus vai rekonstruētus veikalus. Tie atrodas Rīgā, Daugavpilī, Limbažos, Rēzeknē, Gulbenē, Jūrmalā, Liepājā un Bauskā, investīcijām kopumā pārsniedzot 12 miljonus eiro. Jaunatklātie veikali kopumā radījuši vairāk nekā simt jaunu darbvietu, stāsta Maxima Latvija komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule. Arī šogad uzņēmums plāno investīcijas veikalu tīkla modernizēšanā gan Rīgā, gan reģionos atbilstoši kopējam ekonomikas attīstības tempam.
Jautāts, vai šobrīd ir pamats runāt par to, ka saistībā ar Covid-19 tuvāko piecu gadu laikā interese par investīcijām komercīpašumos varētu būt mazāka nekā kopumā iepriekšējās piecgades (2016.–2020. gada) laikā, bankas Luminor nekustamo īpašumu finansēšanas eksperts Uģis Počs teic, ka pašreiz par to nekas neliecina. Viņš stāsta, ka pērn, kad jau dzīvojām pandēmijas ēnā, komercīpašumu investīciju apjomi Latvijā bija pat nedaudz augstākā līmenī nekā 2019. gadā. "Kopumā investoru noskaņojums ir pozitīvs. Pastāv neskaidrības par to, kā pandēmija mainīs komercīpašumu nomnieku paradumus gan biroju segmentā, gan tirdzniecības segmentā. Ir dažādi jautājumi – vai nomnieki samazinās nepieciešamās biroju platības, jo būs iespēja strādāt attālināti, vai arī tieši pretēji – platības tiks palielinātas, lai radītu komfortablākus un epidemioloģiskajām prasībām atbilstošākus apstākļus birojā strādājošajiem? Vai e-komercija būs aktīvāka par klātienes tirdzniecību, un kāda būs fizisko tirdzniecības vietu loma turpmāk? Vienlaicīgi redzam, ka investori joprojām ir aktīvi, meklējot iespējamos investīciju objektus komercīpašumu tirgū," situāciju izklāsta Počs.
Viņš zina teikt, ka atdeves rādītāji investīcijām komercīpašumā Baltijas valstīs joprojām ir augstāki nekā Centrāleiropā un Skandināvijā, un investori pie mums saredz labu potenciālu ieguldījumiem. Eksperts arī izsaka viedokli, ka nākotnē, iespējams, varētu mainīties investīciju sadalījums pa komercīpašumu sektoriem – vairāk investīciju redzēsim biroju un loģistikas segmentos, mazāk – tirdzniecības centru segmentā, kas šobrīd Latvijā ir diezgan piesātināts. Tāpat, pēc viņa domām, pastāv iespēja, ka vairāk redzēsim investīcijas jaunu biroju māju būvniecībā, nevis jau esošo objektu pirkšanā un pārdošanā. Počs atgādina, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijā jaunu biroju būvniecības tempi būtiski atpalika no abām pārējām Baltijas valstīm. "Esošie biroji pamazām noveco gan fiziski, gan arī ņemot vērā šodien arvien augošās energoefektivitātes prasības. Šī ir iespēja investoriem ienākt tirgū ar jauniem, mūsdienu prasībām atbilstošiem projektiem, kamēr esošo ēku īpašniekiem ir jāveic investīcijas, lai nodrošinātu objektu atbilstību šodienas energoprasībām," spriež Počs.
Nozīme nerūk
Iepriekšējos gados bijām pieraduši pie tā, ka nekustamo īpašumu (NĪ) nozare ir otrā lielākā Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP), tās īpatsvaram atpaliekot vienīgi no tirdzniecības. Nozares nozīme nav mazinājusies arī pērn, patiesībā ir noticis tieši pretējais. 2019. gadā sfēras, kas ietver operācijas ar nekustamo īpašumu, pienesums IKP (salīdzinot ekonomikas nozares faktiskajās cenās) bija 12,5%, bet pērn šis skaitlis pieaudzis līdz 12,8%. Tikmēr tirdzniecības, kas sekmē arī NĪ nozares attīstību, īpatsvars abos gados bijis 14,4%.
Jautāts, vai saistībā ar pandēmijas izraisītajiem pavērsieniem ir iespēja, ka nākamo piecu gadu laikā NĪ nozares daļa IKP varētu samazināties, Počs izsaka viedokli, ka tā nenotiks. "Ņemot vērā, ka neprognozējam būtisku investīciju tempu samazinājumu, nekustamo īpašumu nozares pienesumam ekonomikā nevajadzētu mainīties. Tas pat varētu pieaugt, jo investīcijas tiek veiktas jaunu objektu būvniecībā, nevis tikai pērkot jau esošus un funkcionējošus komercīpašumus," konjunktūru raksturo Luminor pārstāvis.
Svarīga vide
Arī SEB bankas Nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Jānis Ozoliņš norāda uz to, ka investoriem ir pieejami finanšu resursi, kurus nepieciešams investēt, un, kamēr Baltijā ienesīgums nekustamo īpašumu segmentā būs augstāks nekā Skandināvijā un Centrāleiropā, investori centīsies šīs iespējas izmantot. Pēc SEB bankas eksperta teiktā, šobrīd Latvijā lielākā īpašumu tirgus problēma ir jaunu un kvalitatīvu aktīvu trūkums, ko apliecina arī pagājušā gada lielākie investīciju darījumi, kuros parādās jau ļoti labi zināmi nosaukumi.
"Jaunu projektu attīstība ir riskantāka, taču tas nākotnē var padarīt Latvijas un visas Baltijas tirgu vēl pievilcīgāku jauniem ārvalstu investoriem. Tāpat, parādoties jauniem aktīviem, palielināsies nomas maksu spiediens uz vecākiem īpašumiem, liekot veikt ieguldījumus savas konkurētspējas saglabāšanai," tirgus situāciju skaidro Ozoliņš.
Attiecībā uz investīcijām viņš norāda arī uz ekoloģisko aspektu, proti, nekustamais īpašums Eiropas Savienībā (ES) rada aptuveni 36% no kopējām oglekļa dioksīda emisijām, līdz ar ko būtiska uzmanība gan no investoru, gan banku un nomnieku puses tiks pievērsta ēku energoefektivitātei un īpašumu sertifikācijai. Daudzi normatīvie akti ES līmenī vēl ir izstrādes stadijā, tomēr virziens, kurā dodamies, ir skaidrs. SEB bankas pārstāvis atsaucas uz Pasaules Bankas datiem, saskaņā ar kuriem, lai sasniegtu izvirzītos klimata mērķus, nekustamo īpašumu nozarei oglekļa dioksīda izmešu apjoms līdz 2030. gadam ir jāsamazina par 36%.
"Izmaiņas jau redzam arī Latvijas likumdošanā un pieaugošajās energoefektivitātes prasībās. Kvalitatīvāks produkts nozīmē arī augstākas būvniecības izmaksas, līdz ar to tas ietekmēs arī gala produkta cenu, tomēr vienlaikus tiek panākts ietaupījums no samazinātām komunālo pakalpojumu izmaksām," skaidro Ozoliņš.
Runājot par situāciju konkrētos tirgus segmentos, viņš norāda, ka pagaidām pandēmiju vislabāk ir pārdzīvojis noliktavu segments, jo, pateicoties e-komercijas izrāvienam, būtiski pieaudzis piegādājamo preču apjoms. Vienlaikus pircēju augstās prasības preču piegādes ātruma nodrošināšanai rada būtiskus izaicinājums uzņēmumu loģistikas ķēdēm un papildu pieprasījumu pēc noliktavu platībām.