Te jāpaskaidro, ka ceļa zīme Melnais punkts citās valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā. Dažādās valstīs atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts "melnais punkts", piemēram, Lietuvā šādi definē 500 metrus garu ceļa posmu, kurā pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem. Lietuvā patlaban uz valsts nozīmes ceļiem ir identificēti 42 "melnie punkti", uz mazākas nozīmes ceļiem – 121.
Arī AS Latvijas valsts ceļi veido "melno punktu" karti, tomēr tā pēdējo reizi atjaunota 2019. gadā, līdz ar to daļa potenciāli bīstamo vietu, visticamāk, tur nav iekļautas.
Tikmēr ceļu satiksmes negadījumu statistika turpina kāpt – 2022. gadā reģistrēts 3381 negadījums, kuros ir cietušie un 113 cilvēki ir gājuši bojā. Šogad līdz 3. jūlijam bija 63 ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušie. Pēc ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita, Latvija aizvien ierindojas Eiropas Savienības (ES) valstu negatīvā topa augšgalā. Ar 78 bojāgājušajiem uz vienu miljonu iedzīvotāju esam ES dalībvalsts ar trešo sliktāko rādītāju. Vēl vairāk traģisku negadījumu ES ir vien Rumānijā un Bulgārijā. Šī statistika norāda uz to, ka jebkura iespēja samazināt traģisko statistiku ir jāizmanto.
Latvija, salīdzinot ar daudzām citām valstīm, ir salīdzinoši maza, līdz ar to, iespējams, mums visiem šķiet, ka labi pārzinām mūsu valsts ceļu tīklu, arī bīstamākos, sarežģītākos posmus un "melnos punktus". Iespējams, ka šis arī ir galvenais iemesls, kāpēc interese par ceļa zīmes Melnais punkts ieviešanu nav tik liela, kā būtu nepieciešams. Turklāt tie vietējie iedzīvotāji, kuri regulāri izmanto konkrētos ceļa posmus, noteikti ir informēti par to bīstamību. Taču daudzviet pasaulē šo ceļa zīmi izmanto ne bez iemesla – tā dod iespēju šoferiem laikus pievērst uzmanību ceļam un attiecīgajam posmam.
Latvijā vislielākā "melno punktu" koncentrācija ir Rīgas apkārtnē, ko pierāda arī ceļa satiksmes negadījumu statistika – lielākā daļa no tiem 2022. gadā notikuši Pierīgā un Rīgā.
Tomēr ar informatīvām zīmēm nevar atrisināt visas problēmas. Ir svarīgi arī pašiem autobraucējiem uzlabot braukšanas kultūru, jo daļu no bīstamajām situācijām rada nekorekta braukšana, agresīvi manevri, kā arī satiksmes noteikumu nepārzināšana.
Ļoti svarīga ir arī infrastruktūras sakārtošana, it īpaši Rīgā un uz Pierīgas ceļiem. Tā kā ir maz tiltu, daudz neērtu, sarežģītu krustojumu, veidojas lieli sastrēgumi, un šoferi kļūst neiecietīgi, pat agresīvi, šādā veidā tuvinot avārijas situācijas. Tas pierāda, ka par ceļa satiksmes drošību nav atbildīgi, piemēram, tikai autovadītāji vai tikai ceļu uzturētāji.